izmisīgs
izmisīgs -ais; s. -a, -ā
izmisīgi apst.
Tāds, kurā izpaužas izmisums.
PiemēriIzmisīgs kliedziens.
- Izmisīgs kliedziens.
- Izmisīgs lūgums.
- Izmisīga pretošanās.
- ..tikai kauns no biedriem palīdzēja viņam apvaldīt raudas, izmisīgās elsas, kas ik brīdi draudēja izlauzties uz āru skaļā, histēriskā vaidā.
- Ienaidnieks bija novietojies lielā mūra ēkā, aizbarikadējies un izmisīgi aizstāvējās.
- pārn. Ķīvītes izmisīgi brēca.
Avoti: 3. sējums