izmūdīties
izmūdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; pareti; apv.
Izmocīties2.
PiemēriIzmūdīties cauri purva.
- Izmūdīties cauri purva.
- Ap to [māju] arī prāvs izcirtums, malkas grēdas, skaidu blāķi, neliels meža stūris, un mēs izmūdījāmies beidzot klajumā, kur varēja palaist arī rikšos.
Avoti: 3. sējums