izmūrēt
izmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Mūrējot izveidot. Uzmūrēt.
PiemēriZīvera spīķeris stāvēja biezām akmens sienām, robaini izmūrētiem stūriem un divējām brūni krāsotām durvīm..
- Zīvera spīķeris stāvēja biezām akmens sienām, robaini izmūrētiem stūriem un divējām brūni krāsotām durvīm..
- Pazemes ēkai ir ķieģeļu sienas, kuru apakšdaļa izmūrēta no lieliem akmeņiem.
- Un viņa mūrētās krāsnis, vai kāda no tām vēl turējās? īpaši vienu viņš tīkoja apraudzīt, to, kuru.. bija izmūrējis māklera Čezares Bruso villā.
Avoti: 3. sējums