iznašķēt
iznašķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
At baudu, tīksminoties izēst.
PiemēriIznašķēt medu.
- Iznašķēt medu.
- Bērni iznašķējuši visus saldumus.
- Iznašķēt gardumus.
- «Tu man neiznašķē tukšu! Tās man ir beidzamās avenes līdz jaunām ogām,» viņa teica un ievārījuma burciņu aizvākoja.
Avoti: 3. sējums