izpalīdzīgs
izpalīdzīgs -ais; s. -a, -ā
izpalīdzīgi apst.
Tāds, kas labprāt palīdz.
PiemēriPārmelderis [pērminderis] bij gaužām labsirdīgs un izpalīdzīgs, viņš mierinādams laipni pamāja.
- Pārmelderis [pērminderis] bij gaužām labsirdīgs un izpalīdzīgs, viņš mierinādams laipni pamāja.
- ..Kārlēns.. ar visiem bija draugos - nelaimīgs, ja otrs bija nelaimīgs, priecīgs, ja otrs priecājās, izpalīdzīgs un sirsnīgs.
- Vienmēr atsaucīgs, izpalīdzīgs, sirsnīgs - tādu Rūdolfu Blaumani redzam [rakstnieku].. atmiņās.
Avoti: 3. sējums