izpilēt
izpilēt parasti 3. pers., -pil, pag. -pilēja; intrans.
1.Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
PiemēriNo pudeles izpilēja pēdējā lāse.
- No pudeles izpilēja pēdējā lāse.
- Iz [no] sirds man izpil asinis.
1.1.Pilot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
PiemēriPudele izpilējusi tukša.
- Pudele izpilējusi tukša.
Avoti: 3. sējums