izplēnēt
izplēnēt parasti 3. pers., -plēn, arī -plēnē, pag. -plēnēja; intrans.
1.Pamazām izdegt (par uguni, oglēm).
PiemēriTā vecā uguns, kuru lepni kūrāt jūs, ir izplēnējusi un nesilda vairs mūs.
- Tā vecā uguns, kuru lepni kūrāt jūs, ir izplēnējusi un nesilda vairs mūs.
- Atdzisa.. ar dvieli pārsegtais kartupeļu trauks, izplēnēja ogles pavardā.
- Dzirksteles paceļas gaisā un pa vienai kā mazas, krītošas zvaigznes izplēn uz tumšā fona.
1.1.Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
PiemēriTad zālē izplēn lielā lustra - Un tumsai līdz nāk klusums dziļš.
- Tad zālē izplēn lielā lustra - Un tumsai līdz nāk klusums dziļš.
- Debesu spožais zelts izplēnējis, un tās nemanot bija savilkušās tumšas un drūmas kā pirms negaisa.
1.2.pārn. Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
PiemēriNo skursteņa tek viegla dūmu dzijtiņa un izplēn turpat virs jumta blīvajā lietus padebesī.
- No skursteņa tek viegla dūmu dzijtiņa un izplēn turpat virs jumta blīvajā lietus padebesī.
- Migla pļavā izplēnējusi, sākas sanoša, dzirkstoša diena.
1.3.pārn. Pamazām apklust (par skaņām).
PiemēriMotoru rūkoņa un satraukums izplēnēja jūnija bezvēja gaisā.
- Motoru rūkoņa un satraukums izplēnēja jūnija bezvēja gaisā.
1.4.pārn. Tuvoties nobeigumam (par dienu, nakti).
PiemēriAizvelkas vakars un izplēn nakts - rītausma atnāk ar vēsti..
- Aizvelkas vakars un izplēn nakts - rītausma atnāk ar vēsti..
- Grimst saule. Izplēn diena veca, Un aprimst ganāmpulka zvans.
1.5.pārn. Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
PiemēriTad atkal dienas bez darba - pelēkas, īgnas. Tomēr neizplēn tukšumā domas par nākotni.
- Tad atkal dienas bez darba - pelēkas, īgnas. Tomēr neizplēn tukšumā domas par nākotni.
- Smaids ievilkās viņa jau vecīgajā sejā, bet, kad durvīm tuvojās Eda, tas izplēnēja un apsīka vaigu rievās.
Avoti: 3. sējums