izprasīt
izprasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izjautāt.
PiemēriJāizprasa vēlreiz Ērika mātei, kādi izskatījās tie, kas viņu aplaupīja.
- Jāizprasa vēlreiz Ērika mātei, kādi izskatījās tie, kas viņu aplaupīja.
- Tēvs izprasīja paklusām brāļiem: «Nu, kā tad Jūlis uzvedas pilsētā?»
2.Izlūgt. Arī pieprasīt.
PiemēriDaži ēda tāpat sausu, daži bij izprasījuši alu.
- Daži ēda tāpat sausu, daži bij izprasījuši alu.
- Ap Jāņiem abi ar Zani vienlaicīgi izprasījām atvaļinājumu.
Avoti: 3. sējums