izprašņāt
izprašņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Izjautāt.
Piemēri..Elīna kopš pašiem kopdzīves sākumiem pieradinājās neizprašņāt un nepētīt to, par ko vīrs pats negribēja runāt.
- ..Elīna kopš pašiem kopdzīves sākumiem pieradinājās neizprašņāt un nepētīt to, par ko vīrs pats negribēja runāt.
1.1.intrans.
PiemēriTad sāka izprašņāt par viņa dzīvi, par tēvu..
- Tad sāka izprašņāt par viņa dzīvi, par tēvu..
- Arvīds Salums.. izprašņāja par vietējiem notikumiem...
Avoti: 3. sējums