izprātot
izprātot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Izdomāt1.
PiemēriArturs prātoja, prātoja, kāda būs šī dāvana, bet neko nevarēja izprātot.
- Arturs prātoja, prātoja, kāda būs šī dāvana, bet neko nevarēja izprātot.
- Tā viņš izprātoja, ka akciju iegādāšana būs jāuztic Udrim, ja Ceplis vēl tomēr vilcināsies.
- Labi sēdēt uz atliektiem alkšņu zariem,.. lasīt dzejoļus un stāstus, izprātot nopietnas un jocīgas domas.
Avoti: 3. sējums