izputināt

izputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).

PiemēriMuižnieks var viņu [zemnieku] apspiest un ekspluatēt, var izlikt no mājām un pilnīgi izputināt, taisnību viņam velti meklēt.

Muižnieks var viņu [zemnieku] apspiest un ekspluatēt, var izlikt no mājām un pilnīgi izputināt, taisnību viņam velti meklēt.
Vairāk nekā gadsimtu ilgā svešzemnieku kundzība un septiņus gadus ilgais koloniālais karš noplicinājuši Alžīriju un izputinājuši tās iedzīvotājus.

1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).

Piemēri..miljonus tāpat var izputināt kā rubli, vajaga tikai sēt vējā.

..miljonus tāpat var izputināt kā rubli, vajaga tikai sēt vējā.
..tu drīz vien būsi izputinājis visas mana tēva mājas..
Karš bija izretinājis arī basketbolistu rindas... Izputinātas bija.. citas sporta bāzes.

2.Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).

PiemēriViņai bija bail, vai tikai Jānis «izturēs raksturu», ka vēl neizputina visu uzsākto lietu.

Viņai bija bail, vai tikai Jānis «izturēs raksturu», ka vēl neizputina visu uzsākto lietu.
Dienas vidus izputināts - vecais vīrs bija pārāk satraukts, lai spētu vēlreiz aizmigt.

3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).

PiemēriTie ir kā pēļus, ko vējš izputina.

Avoti: 3. sējums