izpīties
izpīties -pinos, -pinies, -pinas, pag. -pinos; refl.
1.trans. Ilgāku laiku, daudz pīt.
PiemēriCik gan viņš, puika būdams, nav vainagus izpinies!
- Cik gan viņš, puika būdams, nav vainagus izpinies!
2.Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
PiemēriIzpīties no tīkla.
- Izpīties no tīkla.
3.sar. Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
PiemēriJa klāsies nelabi, raudzīšu izpīties.
- Ja klāsies nelabi, raudzīšu izpīties.
Avoti: 3. sējums