izpūt
izpūt parasti 3. pers., -pūst, pag. -puva; intrans.
1.Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
PiemēriZem sniega labība izpuvuši.
- Zem sniega labība izpuvuši.
1.1.Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
PiemēriGar izpuvušajām, slimīgu zaļumu pārvilktajām sētām aug strutenes..
- Gar izpuvušajām, slimīgu zaļumu pārvilktajām sētām aug strutenes..
- ..vējš locīja vecu, līku vītolu ar izpuvušu Vidu.
Avoti: 3. sējums