izraudāt

izraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; trans.

1.parasti divd. formā: izraudāts; savienojumā ar «acis». Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.

PiemēriBēdu sagrauzta,.. viņa.. raudzījās sarkanām, izraudātām acīm..

Bēdu sagrauzta,.. viņa.. raudzījās sarkanām, izraudātām acīm..
Kad tu zinātu, kā es tevi gaidīju mājās..... Galva sāka sāpēt, acis es izraudāju tumšas...
..vai jūs reiz nemitēsieties žēloties par to.. pļavas gabalu! Slaucējs viņu pircis un aizmaksājis, un jūs varat savas acis izraudāt, ir tad viņa vairs atpakaļ nedabūsiet...

1.1.parasti savienojumā ar «asaras». Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.

PiemēriEde, asaras sen izraudājusi, skatījās rudenīgajā smilšu kopiņā ar mēmu vienaldzību.

Ede, asaras sen izraudājusi, skatījās rudenīgajā smilšu kopiņā ar mēmu vienaldzību.
Viņa vairs neraudāja, bet tikai smagi nopūtās. Laikam visas asaras jau bija izraudātas.
Gribējās būt vienai, ceļā izdomāt smago domu un izraudāt asaras, kas jau nu neliksies mierā, līdz būs izlauzušās no saviem sprostiem.
pārn. ..Un sirds, tukša izraudātā, Būs kā ēna - vēsa.
pārn. Es ļimšu uz rokām tavām, - Man dvēsele jāizraud.

2.Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).

Piemēri..acis pildījās asarām. Tagad, kad neviens to neredzēja, varēja izraudāt savu sāpi līdz galam...

..acis pildījās asarām. Tagad, kad neviens to neredzēja, varēja izraudāt savu sāpi līdz galam...
Visasāk kveldē sirdi neizraudātas sāpes.
Citas bēdules izraud cita citai.. savas nedienas, un sirds tūlīt kļūst vieglāka.

3.sar. Izlūgt, parasti raudot.

PiemēriZēns izraudājis sev jaunu velosipēdu.

Avoti: 3. sējums