izraudāt
izraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; trans.
1.parasti divd. formā: izraudāts; savienojumā ar «acis». Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
PiemēriBēdu sagrauzta,.. viņa.. raudzījās sarkanām, izraudātām acīm..
1.1.parasti savienojumā ar «asaras». Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
PiemēriEde, asaras sen izraudājusi, skatījās rudenīgajā smilšu kopiņā ar mēmu vienaldzību.
2.Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
Piemēri..acis pildījās asarām. Tagad, kad neviens to neredzēja, varēja izraudāt savu sāpi līdz galam...
3.sar. Izlūgt, parasti raudot.
PiemēriZēns izraudājis sev jaunu velosipēdu.
Avoti: 3. sējums