izrušināt
izrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rušinot viscaur uzirdināt (augsni). Rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
PiemēriRindstarpas jau izrušināja, bet atlikušās nezāles vajadzēja ravēt rokām.
- Rindstarpas jau izrušināja, bet atlikušās nezāles vajadzēja ravēt rokām.
- ..cukurbietes izrušinātas tikai nelielās platībās..
1.1.Rušinot izjaukt, izkliedēt.
PiemēriIzrušināt pelnus.
- Izrušināt pelnus.
1.2.Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
PiemēriIzrušināt krāsni.
- Izrušināt krāsni.
2.Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri«Kādēļ [kartupeļus rok] ar dakšām?» vaicāju. - «Kaut kā taču tie no zemes jāizrušina!»
- «Kādēļ [kartupeļus rok] ar dakšām?» vaicāju. - «Kaut kā taču tie no zemes jāizrušina!»
- Ar kāju izrušināja no krasta oli, pacēla un iemeta upē.
3.Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
Piemēri..vajadzēja.. ar.. grābekļveida irdinātājiem izrušināt ligzdiņas.
- ..vajadzēja.. ar.. grābekļveida irdinātājiem izrušināt ligzdiņas.
Avoti: 3. sējums