izrēkties
izrēkties -rēcos, -rēcies, -rēcas, pag. -rēcos; refl.
1.parasti 3. pers. Ilgāku laiku, daudz rēkt.
PiemēriTīģeris izrēcās un apklusa.
2.sar. Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
PiemēriNoliegt dziedāt vairs nebūtu pa spēkam visai Rīgas policijai, tāpēc tikai daži no viņiem, niknumā izrēkušies, ka vajag «turēt mutes», paši apklusa un nozuda..
3.parasti 3. pers. Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
PiemēriCeļa uz šejieni nav, pēc piena pāri vaivarāju ciņiem atbrauc traktors, izrēcās, izrēcās, aizbrauc, un atkal ir liepu un bišu klusums, un purvā - vaivarāju klusums.
Avoti: 3. sējums