Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izrīdīt
izrīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Rīdot suni, izdzīt (kādu).
PiemēriAr suņiem es viņu izrīdītu no mājas, ar slotas kātu iztriektu laukā..
  • Ar suņiem es viņu izrīdītu no mājas, ar slotas kātu iztriektu laukā..
  • Grāfs Rīders: Es tevi likšu izrīdīt no pils..
  • sal. ..Austra jutās bezgala atstāta un apkaunota, it kā tā būtu ar suņiem izrīdīta no nelūgtiem ciemiem.
Avoti: 3. sējums