Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izrīdīt
izrīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Rīdot suni, izdzīt (kādu).
PiemēriAr suņiem es viņu izrīdītu no mājas, ar slotas kātu iztriektu laukā..
Avoti: 3. sējums