Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izrīvēt
izrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu). Izziest.
PiemēriIzrīvēt ziedi.
  • Izrīvēt ziedi.
  • Izrīvēt taukus uz pannas.
2.Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko). Izberzt.
PiemēriJa rabarberu kāti pārauguši un cietāki, tos pēc savārīšanas var izrīvēt caur sietiņu.
  • Ja rabarberu kāti pārauguši un cietāki, tos pēc savārīšanas var izrīvēt caur sietiņu.
3.sar. Berzējot iztīrīt.
PiemēriIzrīvēt traipu.
  • Izrīvēt traipu.
Avoti: 3. sējums