izslaucīt
izslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
PiemēriPalicis viens, Arnis steidzīgi sāka rīkoties. Vispirms izslaucīja grīdu, sakārtoja pārsegus kojām..
- Palicis viens, Arnis steidzīgi sāka rīkoties. Vispirms izslaucīja grīdu, sakārtoja pārsegus kojām..
- Viņa pienākums bija trīs reizes dienā izslaucīt telpas..
- Irbes Anna pabīdīja galdu nostāk no sienas, lai varētu izslaucīt pasieni.
- Tikai kravas kasti labāk.. izslaukiet tūliņ!
- Perons bija kā izslaucīts, vienīgi iepretim lokomotīvei mirdzēja dežuranta sarkanā cepure.
Stabili vārdu savienojumiKā izslaucīts.
- Kā izslaucīts — Pilnīgi tukšs.
1.1.Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
PiemēriCilindru [lampai] izslaucīsim, ieliksim jaunu dakti..
- Cilindru [lampai] izslaucīsim, ieliksim jaunu dakti..
- Ratnieks.. izslaucīja acenes..
1.2.Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
Piemēri..večiņa izslaucīja piemirkušās acis ar lakatiņa stūri.
- ..večiņa izslaucīja piemirkušās acis ar lakatiņa stūri.
- Ādu [bērnam pēc mazgāšanas] uzmanīgi nosusina ar sasildīto paladziņu.. Izslauka sausus arī matus.
1.3.Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
PiemēriKaupa saudzīgi saņēma sievas roku: «Izslauki asaras no acīm.»
- Kaupa saudzīgi saņēma sievas roku: «Izslauki asaras no acīm.»
- Reinholds izslauka putas no kuplajām ūsām un sāk jaunu dziesmu..
1.4.pārn.; sar. Iztukšot.
PiemēriBet Irma visu vakaru nerimās kladzināt: «Tad nu redzējāt, kā izslaucīja klēti! Pat sēklu neatstāja.»
- Bet Irma visu vakaru nerimās kladzināt: «Tad nu redzējāt, kā izslaucīja klēti! Pat sēklu neatstāja.»
2.Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzslaucīt gružus no istabas.
- Izslaucīt gružus no istabas.
- Kad krāsns izkurējusies, ogles un pelnus no tās izslauka..
- pārn. Ja kādam nelietim izdevies ielīst mūsu rindās, tad tāds bez žēlastības jāizslauka ar asu slotu.
Avoti: 3. sējums