izsmalcināts
izsmalcināts -ais; s. -a, -ā
izsmalcināti apst.
1.Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
PiemēriIzsmalcinātais un attīstītais cilvēks sev līdzīgas būtnes prot mocīt daudzveidīgāk un niknāk kā dzīvnieki.
1.1.Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
PiemēriIzsmalcināts darbs.
1.2.Tāds, kas atbilst smalkām, niansētām prasībām.
PiemēriIzsmalcinātas delikateses.
Avoti: 3. sējums