izsmēķis
izsmēķis -ķa, v.
Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
PiemēriTas [grāmatas] arī bija viss, ko istabā varēja ieraudzīt, ja neskaitīja izsmēķiem piespaidītu šķīvi..
- Tas [grāmatas] arī bija viss, ko istabā varēja ieraudzīt, ja neskaitīja izsmēķiem piespaidītu šķīvi..
- Turlavs nospieda cigaretes izsmēķi..
- ..maisā ar vilnu atrada cigarešu izsmēķus..
Avoti: 3. sējums