izsprakstēt
izsprakstēt parasti 3. pers., -sprakst, pag. -sprakstēja; intrans.
Sprakstot izlidot (piemēram, par dzirksteli).
PiemēriVirtuvē pamazām sāka klāties dūmi - no taukiem, kas izsprakstēja uz plīts un svila.
- Virtuvē pamazām sāka klāties dūmi - no taukiem, kas izsprakstēja uz plīts un svila.
- pārn. ..saceļas piekrītošs nemiers. Kaut kur kāds sāk aplaudēt, un aplausi izsprakst kā sausu zaru degšana..
Avoti: 3. sējums