izspraudīt
izspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spraudot viscaur izgreznot. Spraudot izvietot.
PiemēriIzspraudīt istabu ar ozolu zariem.
- Izspraudīt istabu ar ozolu zariem.
- Izsparaudīt zarus pa visu istabu.
- Kaps jau nebij izrakts diezin kā.. Bet, kad tā izspraudīja egļu zariem, grumbuļus un bedres nemaz neredzēja.
2.Spraudot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriVisi mietiņi izspraudīti.
- Visi mietiņi izspraudīti.
Avoti: 3. sējums