izstīdzēt
izstīdzēt -stīdzu, -stīdzi, -stīdz, pag. -stīdzēju, retāk
izstīgt -stīdzu, -stīdz, -stīdz, pag. -stīdzu, retāk -stīgstu, -stīgsti, -stīgst, pag. -stīgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
PiemēriIzstīdzējuši stādi.
- Izstīdzējuši stādi.
- Nevar pieļaut tādu stāvokli, ka rozēm pumpuri sāk plaukt zem ziemas segas, jo tad rozes izstīdz, t. i., attīstās bezspēcīgi, vāji dzinumi.
- ..viss pieaudzis izstīdzējušām nātrēm un balandām..
2.parasti divd. formā: izstīdzējis, izstīdzis Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriIzstīdzējusi pusaudze.
- Izstīdzējusi pusaudze.
- Andris bija savā piektajā dzīvības gadā, neliels, izstīdzējis puika gaišiem linu matiem.
- Viņa bij izstīdzējusi garumā.
- Ārā iedams, iemetu acis Karlīnes spogulī pie sienas. No turienes man rēgojās pretim izstīdzis zēns..
- Saulē iztvīkusi Itālijas dienvidi... Pelēki nabadzības un laika zoba sagrauzti nami. Un cilvēki. Sūrā darbā izstīdzējušām rokām, rūpju izvagotām sejām.
- Visapkārt greznajiem jātniekiem satraukti lēkāja un rēja gari un izstīdzējuši medību suņi..
Avoti: 3. sējums