Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsvaidīt
izsvaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
PiemēriIzsvaidīt siena gubu.
1.1.parasti divd. formā: izsvaidīts. Izvietot izklaidus. Izkliedēt (1).
PiemēriNomalēs.. desmitiem kilometru uz vienu un otru pusi izsvaidīti tūkstošiem vienstāva namiņu.
2.sar. Izšķērdēt.
Piemēri..viņiem nelikās savādi, ka Krišus savu peļņas tiesu izsvaidīja ar vieglu roku māsas bērniem un draugiem.
Avoti: 3. sējums