iztaisīties
iztaisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; ref!.; sar.
1.Izlikties.
PiemēriTīšām gribi iztaisīties par nabagu un saulesbrāli.
- Tīšām gribi iztaisīties par nabagu un saulesbrāli.
- ..viņai vienkārši nepatīk cilvēki, kas iztaisās labāki par citiem..
- ..es pēkšņi sapratu, ka esmu.. apaudzis ar kūtru vecīguma sūnu, iztaisījies par diez kādu pārcienīgu sirmgalvi.
1.1.Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
PiemēriIztaisīties pēc ķēma.
- Iztaisīties pēc ķēma.
- Iztaisīties pēc āksta.
2.Sagatavoties un doties ceļā.
Piemēri..tikko vēl gaismiņa svīduši, kad izbraukuši... Kad agrāk neiztaisoties, tad neatliekot necik laika paciemoties.
- ..tikko vēl gaismiņa svīduši, kad izbraukuši... Kad agrāk neiztaisoties, tad neatliekot necik laika paciemoties.
Avoti: 3. sējums