iztrunēt
iztrunēt parasti 3. pers., -trun, pag. -trunēja; intrans.
Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
PiemēriKlētiņa liekas vecākā no visām mājām. Baļķi tai iztrunējuši..
- Klētiņa liekas vecākā no visām mājām. Baļķi tai iztrunējuši..
- Vītola stumbrs pa pusei jau satrunējis. Iztrunējušos dobumos nometās ik pavasarus uz dzīvi kādi putnu pārīši..
- sal. ..Bauza pieķer ar roku tīri jaunajam vadzim, un tas vairākās vietās, gluži kā iztrunējis, kļūst caurumains.
Avoti: 3. sējums