iztrupēt
iztrupēt parasti 3. pers., -trup, pag. -trupēja; intrans.
Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
PiemēriSermuliņš. Norādīja uz puskaltušo apsi ar dobumainu, iztrupējušu vidu.
- Sermuliņš. Norādīja uz puskaltušo apsi ar dobumainu, iztrupējušu vidu.
- Mazi, sīkrūtaini lodziņi un čīkstošas, iztrupējušas kāpnes.
- ..grīdas dēļi.. iztrupējuši, atrāvušies no naglām..
Avoti: 3. sējums