iztrūcināties
iztrūcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; novec.
Refl. → iztrūcināt.
Piemēri«Neiztrūcinies un nenocietini savu sirdi. Es esmu ņēmis par sievu piemīlīgu jaunavu..» [Saka tēvs dēlam.]
- «Neiztrūcinies un nenocietini savu sirdi. Es esmu ņēmis par sievu piemīlīgu jaunavu..» [Saka tēvs dēlam.]
- Tev nav ko iztrūcināties, jo es zinu, ko es daru.
Avoti: 3. sējums