izveicība
izveicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVar apskaust Alsungas etnogrāfiskā ansambļa dziedātāju dzīvesprieku... Jo sievām, kaut dažai gadi jau pusmūžā un vēl tālāk, iznesības, izveicības diezgan..
- Var apskaust Alsungas etnogrāfiskā ansambļa dziedātāju dzīvesprieku... Jo sievām, kaut dažai gadi jau pusmūžā un vēl tālāk, iznesības, izveicības diezgan..
- Izveicību prasīja arī mugursomas sakārtošana. Katru lietiņu vajadzēja novietot iepriekš stingri nosacītā vietā.
Avoti: 3. sējums