Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izvāļāt
izvāļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Vāļājoties pieplacināt, saplacināt.
PiemēriZirgs izvajājis labību.
  • Zirgs izvajājis labību.
  • Suns izvāļā puķu dobi.
  • Izvajāts zālājs.
  • Labību nobradā, pļavas izvāļā.
  • Tu zini, kāda mums tā Amālija bij: kā putniņš, kas minūti nevar norimt.. Vasarā izlauzīja visus ķiršus, ziemu izvāļāja visas kupenas.
Avoti: 3. sējums