izvēdināt
izvēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
PiemēriIzvēdināt dzīvokli.
- Izvēdināt dzīvokli.
- Izvēdināt pagrabu.
- Istaba, kurā vīri sēdēja, bija cigarešu palso dūmu pilna, un sieva atvēra logu, lai izvēdinātu piepīpēto telpu.
- Lai bērns labi gulētu, svarīgi istabu krietni izvēdināt..
- Ilgi pieputējušie kakti.. katrā ziņā bij izvēdināmi..
1.1.Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes).
PiemēriIzvedināt kažoku.
- Izvedināt kažoku.
- Izvedināt gultas segas.
- ..Leikartu Lība paēda ātri un aizsteidzās uz klēti izvēdināt savas drēbes.
2.Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
PiemēriIzvēdināt dūmus no istabas.
- Izvēdināt dūmus no istabas.
- Durvis gaitenī.. un arī logs.. bija atvērti. Droši vien, lai izvēdinātu aso amonjaka smaku..
- pārn. Jauniem vējiem jāpāršalc pagasts, jāizvēdina sasmakums un miegainība..
2.1.Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
PiemēriUn strūklu svaiga gaisa, kas no drēbēm un matiem reiz izvēdinātu lētās tabakas smaku.
- Un strūklu svaiga gaisa, kas no drēbēm un matiem reiz izvēdinātu lētās tabakas smaku.
Stabili vārdu savienojumiIzvēdināt galvu (arī smadzenes).
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) — sar. Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Avoti: 3. sējums