izčibēt
izčibēt parasti 3. pers., -čib, pag. -čibēja; intrans.; sar.
1.Pazust.
Piemēri«Man te labā lāpāmā adata izčibējusi, meit. Lāpīju, lāpīju zeķes ...».
- «Man te labā lāpāmā adata izčibējusi, meit. Lāpīju, lāpīju zeķes ...».
- Un mans mūzikas instruments tā arī izčibējis.
- Tu man varētu izčibēt zem rokām.
Stabili vārdu savienojumiKad (arī kaut, ka) tu izčibētu!
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! idioma — Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
1.1.Izjukt (par norisi, pasākumu).
PiemēriOtrajā puslaikā rīdzinieku uzbrukums izčibēja.
- Otrajā puslaikā rīdzinieku uzbrukums izčibēja.
Avoti: 3. sējums