izčīkstēt
izčīkstēt -čīkstu, -čīksti, -čīkst, pag. -čīkstēju
1.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Izgrabēt, izļodzīties.
PiemēriDurvis izčīkstējušās.
2.trans.; sar. Izčinkstēt.
Piemēri..viņa.. gribēja izčīkstēt sev vairāk par tiem astoņiem hektāriem.
Avoti: 3. sējums