izčūlot
izčūlot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Čūlot un pabeigt čūlot.
PiemēriBrūce izčūloja un sadzija.
- Brūce izčūloja un sadzija.
- Vēzis atrodas uz mēles.. kā ciets,.. diezgan sāpīgs pietūkums, kas ātri izčūlo.
Avoti: 3. sējums