izģinst
izģinst -ģinstu, -ģinsti, -ģinst, pag. -ģindu; intrans.; parasti divd. formā: izģindis
Ļoti novājēt.
PiemēriIzģindušas rokas.
- Izģindušas rokas.
- Palagu būdās un tāpat krūmu aizvējā valstās izģinduši, influences un drudža raustīti cilvēki.
- «Bet... tev taču miesas tikpat kā nav! Kur tā izģindi?»
- Pa ceļu velkas vājš, izģindis zirgs.
Avoti: 3. sējums