izķert
izķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji satvert un atņemt.
PiemēriHipijs izķēra brālim zobenu un atslējās visa augumā..
- Hipijs izķēra brālim zobenu un atslējās visa augumā..
- Vecais izķer spaini man no rokām..
- Alfons izķēra Mērķim no pirkstiem papīru..
1.1.Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
PiemēriĢirts pēkšņi pielēca kājās. Viņš taču bija parādnieks... Roka izķēra no kabatas naudas paciņu.
- Ģirts pēkšņi pielēca kājās. Viņš taču bija parādnieks... Roka izķēra no kabatas naudas paciņu.
- Izķeru no kabatas spogulīti - kā tad! - viss brūnums pazudis, esmu kļuvis balts kā spoks!
- ..Pāvils stiepj smago čuguna katlu uz kūti. Pa ceļam viņš vairākas reizes noliek to zemē, izķer pa karstam kartupelim, pamētā plaukstās, lai padziest, ēd pats un dod audžumāsai..
2.Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
Piemēri«Vai tad nu vienreiz tie meža brāļi nebūs izķerti,» bijušais Gailēnu piedzīvotājs Skudra ieminas.
- «Vai tad nu vienreiz tie meža brāļi nebūs izķerti,» bijušais Gailēnu piedzīvotājs Skudra ieminas.
- Visā apkārtnē grāvjos un dīķos tika izķertas visas vardes.
- Mēs nepriecājāmies, ka mazais skolotājs mūsu deguna priekšā izķēra mūsu zivis.
3.sar. Īsā laikā izpirkt.
Piemēri..Jēkuļu Jēcis atstiepis [uz tirgu] krietnu tarbu zivju.., tās izķēra viens divi..
- ..Jēkuļu Jēcis atstiepis [uz tirgu] krietnu tarbu zivju.., tās izķēra viens divi..
- Elmārs iemanījās uztaisīt tik glītus priekšmetus,.. ka apkārtnes ļaudis tos ķertin izķēra..
Avoti: 3. sējums