izķert
izķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji satvert un atņemt.
PiemēriHipijs izķēra brālim zobenu un atslējās visa augumā..
1.1.Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
PiemēriĢirts pēkšņi pielēca kājās. Viņš taču bija parādnieks... Roka izķēra no kabatas naudas paciņu.
2.Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
Piemēri«Vai tad nu vienreiz tie meža brāļi nebūs izķerti,» bijušais Gailēnu piedzīvotājs Skudra ieminas.
3.sar. Īsā laikā izpirkt.
Piemēri..Jēkuļu Jēcis atstiepis [uz tirgu] krietnu tarbu zivju.., tās izķēra viens divi..
Avoti: 3. sējums