izšmaukt
izšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu.
1.intrans.; vienk. Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
PiemēriNo mājām izšmaucu bez māmuļas ziņas..
1.1.Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
PiemēriJa Ostnieks to nebūtu paredzējis, Bankovs veikli izšmauktu, pārsviestos uz citu novadu un darbotos tālāk.
2.trans.; sar. Izmānīt, izkrāpt (ko). Apmānīt, apkrāpt (kādu).
PiemēriIzšmaukt naudu.
Avoti: 3. sējums