izšķilties
izšķilties parasti 3. pers., -šķiļas, pag. -šķilās; refl.
1.Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
PiemēriCālis izšķīlies no olas.
- Cālis izšķīlies no olas.
- Tad no baltraibajām oliņām izšķiļas mazās bezdelīdziņas.
- Odu mātītes olas dēj uz ūdens virsmas.. No olas izšķiļas tārpveida kāpurs bez kājām ar labi attīstītu galvu.
- pārn. Guļu uz Melnās jūras gludajiem oļiem un nolūkojos baltajās putās, kas izšķiļas no zaļganajiem viļņiem.
- pārn. ..patiesība vislabāk izšķiļas no faktu un notikumu čaulas, tos salīdzinot.
1.1.Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
Piemēri6 mēnešu vecumā bērnam izšķiļas pirmie divi piena zobi apakšžoklī..
- 6 mēnešu vecumā bērnam izšķiļas pirmie divi piena zobi apakšžoklī..
- Neizšķīlušies zobi var palikt žoklī daudzus gadus, pat visu mūžu.
2.Refl. → izšķilt1. Tikt izšķiltam.
PiemēriDzirkstele izšķiļas no šķiltavām.
- Dzirkstele izšķiļas no šķiltavām.
- pārn. ..ejot līdzi grāmatas varoņiem, mēs patiešām redzam, jūtam, kā izšķiļas šīs gaišās strādniecības cīņas dzirkstis buržuāziskās reakcijas tumšajā naktī.
- pārn. Zibeņi no mākoņiem izšķīlās dārdēdami.
Avoti: 3. sējums