izšķirīgs
izšķirīgs -ais; s. -a, -ā
izšķirīgi apst.
Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
PiemēriPieņemt izšķirīgu lēmumu.
- Pieņemt izšķirīgu lēmumu.
- Izšķirīga kauja.
- Izšķirīga nozīme.
- Izšķirīgi ietekmēt.
- Ķivisti bija tālu, ceļš nezināms, tāpēc puika.. rītā ar mazu gaismiņu uzsāka savu izšķirīgo gājienu.
- Vai Karlīne spēra izšķirīgo soli, bīdamās, ka labāku ņēmēju vairs nesagaidīs, jo viņai tolaik apritēja jau trīsdesmit viens gads?
- ..Ojārs sacīja izšķirīgi un cieti: «Nu labi, esmu vēlreiz ar mieru piekāpties.»
Avoti: 3. sējums