Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izšķūrēt
izšķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
Piemēri..tuvojās buldozers, kas izšķūrēs visus prāvākos ceļus..
  • ..tuvojās buldozers, kas izšķūrēs visus prāvākos ceļus..
  • ..[sieviete] sīkiem solīšiem aiztipināja pa sniega blāķos izšķūrētu taku uz pagalma durvīm.
  • Tūlīt aiz meldrāja, izšķūrējuši paprāvu četrstūri, zēni spēlēja hokeju.
Avoti: 3. sējums