Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izžūt
izžūt -žūstu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku).
PiemēriMalka izžūst lēnām.
1.1.Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
PiemēriBet gans ar [slapjajām] aitām devās tīrumā, Lai saulē, vējā viņas ātrāk žūtu Un, mājās atgriežoties vakarā, Jau sausas, labi izžuvušas būtu.
1.2.Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
PiemēriMute no runāšanas izžuvusi sausa.
2.parasti 3. pers. Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
PiemēriDīķis vasarā izžūst.
3.parasti 3. pers. Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
PiemēriUz grīdas izlietais piens izžuvis.
3.1.Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
Piemēri..pa garo vasaru visas lampas galīgi izžuvušas.. Nu tās jātīra un jāielej petroleja.
4.parasti divd. formā: izžuvis Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriTā bija gadus četrdesmit veca izžuvusi persona..
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 3. sējums