Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunavīgs
jaunavīgs -ais; s. -a, -ā
jaunavīgi apst.
1.Raksturīgs jaunai sievietei.
PiemēriJaunavīgs izskats.
1.1.pārn. Tīrs, dzidrs (piemēram, par krāsām).
PiemēriPriedes slējās jaunavīgi zaļas..
Avoti: 4. sējums