Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jauniņš
jauniņš -ais; s. -a, -ā
1.Dem. → jauns1.
2.lietv. nozīmē: jauniņais, -a, v.; jauniņā, -ās, s.; sar. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
Piemēri..[stūrmanis] jauno matrozi neizlaida no acīm.., atspēkoja jauniņā maldīgos uzskatus..
Avoti: 4. sējums