juceklība
juceklība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMonogrāfijas autoram bieži gadās, ka vienā nodaļā viņš kaut ko apgalvo, bet otrā jau atkal to pārgroza vai apgāž, tā radot spriedumos juceklību un nenoteiktību.
Avoti: 4. sējums