jutīgs
jutīgs -ais; s. -a, -ā
jutīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
PiemēriJutīgs nervs.
- Jutīgs nervs.
- Jutīga āda.
- ..[ārsta] dzirde ir pietiekami jutīga, lai uztvertu sirds skaņu augstos toņus, bet gandrīz nemaz neuztver zemos.
- Rāpuļiem labi attīstīta arī tauste; šajā ziņā sevišķi jutīga tiem ir mēle.
- No mimozām vispazīstamākā ir kautrā mimoza.. ar ārkārtīgi jutīgām lapām, kas uz pieskaršanos strauji reaģē..
- pārn. Jutīgās sienas tvēra katru balsienu, meta to augšām pret stikla jumtu, sajauca visus haotiskā dūkoņā.
2.Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
PiemēriJutīgs mērinstruments.
- Jutīgs mērinstruments.
- Lifta automātika ir precīza un jutīga.
- Daudz jutīgāki par cilvēka aci ir teleskopi. Tie, protams, «redz» daudz tālāk.
- It īpaši jutīga pret kulinārisku apstrādi ir askorbīnskābe.
Avoti: 4. sējums