jā
jā part.
1.Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
Piemēri«Vai jūs esat no Rīgas?» - «Jā, no Rīgas.»
- «Vai jūs esat no Rīgas?» - «Jā, no Rīgas.»
- «Vai tev ir drusku laika?» viņš jautāja. «Jā,» Mirdza atbildēja.
- «Ieva ļoti jauka...» - «Jā,» Jorens piekrīt.
- «Cik stipri smaržo šīs puķes.» - «Jā, smaržo...»
- Ira apmierināta klausās. Jā, tā ir īsta pasaka..
- Jā, te kalnos bija sava dzīve, savas paražas, sava morāle.
1.1.Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
Piemēri«Te jūs dzīvojat, bet otrā pusē Kaspartēvs, jā?» Ieva jautā. «Un Kasparmāte,» zēns precizē.
- «Te jūs dzīvojat, bet otrā pusē Kaspartēvs, jā?» Ieva jautā. «Un Kasparmāte,» zēns precizē.
- «Nu viss pagalam, Birkenbaum? Jā?» - «Laikam,» puisis atbildējā.
1.2.Lieto, lai atsauktos (kādam).
Piemēri«Joren,» Ieva pasauc. - «Jā?» - «Nekas. Es tikai gribēju paskatīties uz tevi.»
- «Joren,» Ieva pasauc. - «Jā?» - «Nekas. Es tikai gribēju paskatīties uz tevi.»
- «Marina!» - «Jā.» - «Nāc!»
2.lietv. nozīmē Pozitīva atbilde (piemēram, uz kādu priekšlikumu). Pozitīva atbilde uz bildinājumu.
Piemēri«Zini, ja tā lieta, par kuru tu vienmēr sapņo un stāsti, iznāktu tāda, tad es teiktu - jā.»
- «Zini, ja tā lieta, par kuru tu vienmēr sapņo un stāsti, iznāktu tāda, tad es teiktu - jā.»
- «Jūsu mamma bija tik laipna un apsolīja man, ka jūs abas mani nākamā svētdienā apmeklēsiet,» Akmentiņš runāja. «Nesakiet nu jūs «nē», kad viņa jau laipni «jā» sacījusi.»
- «Skaties, kas par jaukumu visapkārt, un šitādā laikā tu par precēšanos vari domāt!».. - «Mīļo Lienīt, saki nu «jā». Saki nu «jā».»
Avoti: 4. sējums