Paplašinātā meklēšana
Meklējam jā.
Atrasts vārdos (164):
- jā:1
- jāt:1
- aijā:1
- bojā:1
- lejā:1
- jādīt:1
- jāšus:1
- heijā:1
- klajā:1
- aijāt:1
- apjāt:1
- atjāt:1
- bijāt:1
- bojāt:1
- iejāt:1
- izjāt:1
- kājām:1
- lejāk:1
- nojāt:1
- pajāt:1
- sajāt:1
- sijāt:1
- uzjāt:1
- vajāt:1
- jānīši:1
- jāšana:1
- aizjāt:1
- bajāns:1
- bajārs:1
- iejāde:1
- izjāde:1
- lojāls:1
- najāda:1
- paijāt:1
- pārjāt:1
- piejāt:1
- projām:1
- taujāt:1
- jādelēt:1
- jādināt:1
- jājiens:1
- jāņogas:1
- jāvārds:1
- abējāds:1
- apsijāt:1
- atsijāt:1
- bojāeja:1
- ieaijāt:1
- iebojāt:1
- iejādīt:1
- iesijāt:1
- izbojāt:1
- izjādīt:1
- izsijāt:1
- izvajāt:1
- klijāns:1
- nojādīt:1
- nosijāt:1
- paaijāt:1
- pabojāt:1
- pasijāt:1
- pavajāt:1
- plejāde:1
- sabojāt:1
- safjāns:1
- sasijāt:1
- trejāds:1
- uzsijāt:1
- jābūtība:1
- jābūtīgs:1
- jānudien:1
- jāņuguns:1
- jāņzāles:1
- jārēties:1
- jātnieks:1
- aizbojāt:1
- aizsijāt:1
- appaijāt:1
- aptaujāt:1
- bijāšana:1
- bijāties:1
- bojājums:1
- bojāties:1
- divējāds:1
- divkājās:1
- gāzējāds:1
- izjāties:1
- iztaujāt:1
- joprojām:1
- kurmjāda:1
- nopaijāt:1
- otrējāds:1
- pajāties:1
- papaijāt:1
- pārsijāt:1
- pašmājās:1
- pataujāt:1
- piesijāt:1
- sijātājs:1
- sijātava:1
- sijāties:1
- šādējāds:1
- tādējādi:1
- uztaujāt:1
- vajāšana:1
- vajātājs:1
- jāņubērni:1
- jāņusiers:1
- jātenisks:1
- bajānists:1
- bajāriene:1
- četrējāds:1
- izdreijāt:1
- izjādelēt:1
- izjādināt:1
- izjājiens:1
- nojādelēt:1
- nojādināt:1
- pajādelēt:1
- pajādināt:1
- pārtaujāt:1
- piecējāds:1
- rojālisms:1
- rojālists:1
- safjānāda:1
- sakvojāžs:1
- simtējāds:1
- taujājums:1
- trijādība:1
- vienējāds:1
- viļņējāds:1
- jājamzirgs:1
- jāņogulājs:1
- jāņtārpiņš:1
- jātnieciņš:1
- aizjādelēt:1
- atsijāties:1
- daudzējāds:1
- ieaijāties:1
- iebojāties:1
- izbojāties:1
- izjāņoties:1
- izsijāties:1
- pabojāties:1
- pajārēties:1
- paranojāls:1
- pasijāties:1
- rupjādains:1
- sabojāties:1
- jājampātaga:1
- jājamzābaki:1
- aptaujāties:1
- desmitējāds:1
- ietaujāties:1
- iztaujājums:1
- iztaujāties:1
- kājāmgājējs:1
- daudzējādība:1
- izjādelēties:1
- pajādelēties:1
- projāmgājējs:1
- jājamzirdziņš:1
- kājāmstaigātājs:1
- kriminālvajāšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (8217):
- (Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- (Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.
- (No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- (No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- (Pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
- (Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- (Aiz)iet postā (Sa)bojāties.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
- abēji Abējādi.
- Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
- Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- palē Administratīva celtne (Francijā).
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā). Vojevodiste (2).
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība apriņķī (Latvijā no 1866. gada līdz 1949. gadam).
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- Zvērinātais advokāts Advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
- dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
- ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
- Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
- Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
- noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- Pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- Izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) Aiziet bojā.
- Izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) Aiziet bojā.
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) Aiziet bojā.
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsus (biežāk virsas) Aiziet bojā.
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) Aiziet bojā.
- nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- augšā Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
- Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
- Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
- Akorda prīma Akora apkašējā skaņa. Pamatskaņa.
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
- Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
- darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
- kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
- mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- tribūns Amatpersona senajā Romā.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
- Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- golfs Anglijā izplatīta sporta spēle, kurā bumba ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais.
- čartisms Angļu strādnieku revolucionāra kustība 19. gadsimta pirmajā pusē.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- lejasdaļa Apakšējā daļa. Apakšdaļa.
- apakša Apakšējā daļā. Pašās beigās.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- apakškārta Apakšējā kārta.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apakšmala Apakšējā mala.
- lejasmala Apakšējā mala.
- pamale Apakšējā mala.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- ārkabata Apģērba ārējā kabata.
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
- apkaime Apkārtējā teritorija. Apkārtne.
- Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
- ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
- Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
- redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- mērķis Apšaudē iznīcināmais, bojājamais objekts. Tas, kurā jāraida kas izšauts, mests.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā).
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
- Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
- iešņīpāt Ar ko asu velkot, iebojāt.
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
- pāršaut Ar lodi, šāviņu radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
- Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
- protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- apveids Ārējā forma, ārējais izskats.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
- čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
- Mehāniskais darbs Ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.
- Modes pēc (arī dēļ) Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- ārmala Ārējā mala.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Arī virsma (1).
- apmale Ārējā robeža, mala.
- ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
- perifērija Ārējā, apkārtējā (kā) daļa.
- āriene Ārējā, viegli uztveramā forma.
- čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
- sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
- otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
- gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
- vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
- Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
- Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā).
- līmenis Aspekts (zinātniskajā analīzē).
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
- Būt pa zobam Atbilst kāda prasībām, iespējām.
- Būt pa kabatai Atbilst materiālajām iespējām.
- Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- atskujot Atbrīvot no skujām (nozāģētus skuju kokus).
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Atjaunot.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
- Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
- Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
- atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
- atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
- Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
- atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
- mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
- noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
- nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolikties Ātri noskriet (lejā).
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Arābu zirgi Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
- Arābu zirgi Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Vīrišķās atskaņas Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
- Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
- Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
- solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- uzbildēt Attēlot (fotogrāfijā, ilustrācijā u. tml.).
- apdzejot Attēlot, atspoguļot dzejā.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
- robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
- Kuro reizi Attiecīgajā reizē.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- atviru Atveltā, vaļējā stāvoklī. Vaļā.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- rēta Audu bojājuma vieta (augiem).
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- apsaldējums Audu bojājums, kas rodas zemā temperatūrā.
- miza Audu grupējums auga stumbra un saknes ārējā daļā.
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
- nezāles Augi, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesušies.
- Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- Mātes miesās Augļa stadijā mātes organismā.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
- gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā).
- skupščina Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Dienvidslāvijā).
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
- Augstākā mērā Augstākajā pakāpē.
- brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
- kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
- gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
- mandarīns Augsts ierēdnis (feodālajā Ķīnā).
- intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā).
- Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
- cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa.
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
- gals Augšējā daļa, augšpuse. Virspuse. Virsotne.
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- augšdaļa Augšējā daļa.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- augšlūpa Augšējā lūpa.
- augšmala Augšējā mala.
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Arī virsa (1).
- Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- Augšupejošā līnija Augšupējā līnija.
- Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
- naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
- vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
- oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
- vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
- augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noaulekšot Aulekšos nojāt.
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorautomobilis.
- refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
- Labākā (arī augstākā) sabiedrība, arī labākās aprindas Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- bajāriene Bajāra sieva.
- labietis Bajārs (2).
- labietis Bajārs (3).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
- pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu, tautība.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
- gulsnis Baļķis ēkas konstrukcijā.
- šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- Melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
- Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
- galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
- bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
- Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
- Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas biļete.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
- Bišu peri Bites - olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
- beigas Bojā eja, sabrukums. Arī nāve.
- kapracis Bojā ejas izraisītājs.
- maita Bojā gājis dzīvnieks.
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
- gals Bojāeja, sabrukums. Arī nāve.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
- Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
- Bojā iešana (biežāk eja) Bojāeja.
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
- vaina Bojājums, defekts.
- tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
- neglītums Bojājums, vaina.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- maitāt Bojāt (1).
- maitāt Bojāt (2).
- maitāt Bojāt (3).
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- cūkot Bojāt (parasti tīšām).
- Laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- Spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- Bojāt klasi Bojāt (savu labo) slavu.
- bendēt Bojāt, iznīcināt (augus).
- ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- bojājums Bojāta vieta.
- makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
- maitāties Bojāties (1).
- maitāties Bojāties (2).
- lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- Iet bojā Bojāties.
- reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
- defektīvs Bojāts (priekšmets).
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
- drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- braukšus Braucot. Pretstats: kājām.
- izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam).
- bundesvērs Bruņotie spēki (Vācijas Federatīvajā Republikā).
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs. Aplauzējs (2).
- Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
- apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
- ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
- Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
- Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
- modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
- mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
- Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt attīstības sākumstadijā.
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
- plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Atrasties (arī būt) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- Prasīt (arī maksāt) upuri Būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
- rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
- nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
- ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
- izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
- iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
- Iet (arī soļot, atrasties) avangardā Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
- Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
- mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
- perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
- valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
- atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
- apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
- carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
- būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
- kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
- pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šis pārvaldes orgāns.
- sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
- skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
- kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
- kišlaks Ciemats (Uzbekijā, Tadžikijā).
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- spiest Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
- konstebls Cietokšņa, pils komandants (Anglijā).
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- Cik dārgs? Cik daudz jāmaksā?
- oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- Ūdens nelaime Cilvēka bojāeja slīkstot.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa. Dibens (4).
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
- mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
- Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
- gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
- Mājas draugs Cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- Mājas draugs Cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
- baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
- promgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Projāmgājējs.
- projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām. Promgājējs.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
- purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām. Gājējs.
- Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām. Kājāmgājējs.
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- jātnieks Cilvēks, kas jāj.
- Dzīvnieku kopējs Cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
- mirējs Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
- liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
- pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- Kājām nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
- izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (fašistiskās Vācijas armijā).
- rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā. Arī rijkuris.
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
- pērs Cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Anglijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
- babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
- meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā. Meliorācijas speciālists.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
- makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
- konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
- Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- tūja Cipresei radniecisks mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām.
- paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- Kolēģijas asesors Civildienesta rangs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
- dziedājums Daiļdarbs dzejā.
- Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
- dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
- haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
- posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- aizbojāt Daļēji sabojāt. Iebojāt (biežāk).
- pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
- džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- jāšana Darbība --> jāt.
- vajāšana Darbība --> vajāt.
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- iztauja Darbība, process --> iztaujāt. Iztaujāšana.
- jājiens Darbība, process --> jāt (1). Jāšana.
- tauja Darbība, process --> taujāt.
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūts solis.
- Kūts solis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus. Šo darbu veikšana. Kūtssolis.
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- sijātājs Darītājs --> sijāt.
- vajātājs Darītājs --> vajāt.
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
- saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
- Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- asinszāles Daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
- trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
- sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
- pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- iedauzīt Dauzot iebojāt.
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
- izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā).
- Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- atšķirīgs Dažāds (kvantitatīvajā salīdzinājumā, parasti vienas sugas robežās).
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Neoklasicisms.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
- piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
- jāņzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras).
- Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- degungals Deguna priekšējā daļa.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- jājamzirdziņš Dem. --> jājamzirgs.
- jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
- konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
- cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- vakardiena Diena pirms šodienas. Iepriekšējā diena.
- vakar Dienā pirms šodienas. Iepriekšējā dienā.
- Ganu diena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
- ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt. Ganu diena.
- brīvdiena Diena, kad nav jāierodas darbā.
- Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā). Sacensības šādā distancē.
- aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- duālisms Divdabība, divējādība.
- duālistisks Divdabīgs, divējāds.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
- divatnējs Divējāds.
- zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
- dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
- reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā).
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
- kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
- asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
- Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
- Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- promejot Dodoties projām.
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
- memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- gudrs Domām, atziņām, idejām bagāts. Saturīgs.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
- Uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās. Strauja attīstība. Panākumu, sekmju gūšana.
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
- iziet Doties ceļā kājām.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- iet Doties projām.
- Pacelt enkuru Doties projām.
- Pacelt enkuru Doties projām.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- rīt Drīz, tuvākajā nākotnē.
- ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- ārlogs Dubultloga ārējā daļa Ārējais logs.
- iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne. Iekšējais logs.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus. Durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- kaperkrūms Dzeloņains puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
- Dzelzceļu tīkls Dzelzceļu kopums (kādā teritorijā).
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- pamats Dziļākajā būtībā.
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
- kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
- patriciāts Dzimts aristokrātija (senajā Romā).
- patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- Triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna) Dzīt projām.
- Triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Dzīt projām.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
- nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- Apdzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
- (Ap)dzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- salds Ēdiens, dzēriens, kas jātur samērā daudz cukura. Arī saldēdiens.
- aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
- grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā). Ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- Akadēmiskais parāds Eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Elektrodzinējs.
- papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
- virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
- Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
- Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
- Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
- virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- panzootija Epizootija ļoti plašā teritorijā.
- epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
- pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
- rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās. Ēšanai saldajā ēdienā.
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā).
- bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- Dvēseļu revīzija Feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- brīvkungs Feodāļa tituls (Vācijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
- papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
- Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
- kanclers Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
- magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē.
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
- Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
- kartēzietis Francijā 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
- aizsardzība Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - viena no komandas dalībnieku funkcijām.
- Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
- Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- eskadra Gaisa kara spēku vienība dažās ārzemju armijās.
- antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
- Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
- dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- Kulminācijas punkts Galējā, maksimālā kāpinājuma moments.
- Kulminācijas punkts Galējā, maksimālā kāpinājuma moments.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa. Galvvidus.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
- Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- Galvaskausa vāks Galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
- pamatnācija Galvenā, arī lielākā nācija (kādā teritorijā).
- pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana. Pamatapstrāde.
- pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
- pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
- Pozitīvais varonis Galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- pamatvilciens Galvenajās līnijās, pamatos, arī galvenokārt.
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
- jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- Mājas gars Gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
- Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- aršīna Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- versts Garuma mērvienība - aptuveni 1067 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- ass Garuma mērvienība - aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- olekts Garuma mērvienība - aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- metrs Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- Siet jāņusieru Gatavot jāņusieru.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- jēlums Gļotādas bojājums. Čūla.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
- nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
- sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
- kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- iegrauzt Graužot iebojāt.
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
- Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
- sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- vagojums Grumbojums, rievojums (sejā, tās daļā).
- gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
- apakšgrupa Grupas sadalījuma vienība (klasifikācijā).
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
- kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām. Izmesties (3).
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
- vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- Uzvarēt kauju Gūt uzvaru kaujā.
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
- inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantojumu ģeometrijā.
- Gaismas stars Ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
- spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu). Vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam).
- Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
- Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltī mājturībai.
- Praktiskā ģimnāzija Ģimnāzija (buržuāziskajā Latvijā), kurā lielu vērību veltīja mājturībai.
- Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
- Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
- introspekcija Ideālistiskajā filozofijā - savas apziņas stāvokļu tieša novērošana.
- dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šekums Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
- laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
- Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- iejādīt Iejāt (2).
- ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
- katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
- piemitināt Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- vidus Iekšējā (kā) daļa.
- kamera Iekšējā doba daļa (augā). Dobums (organismā, orgānā).
- kanāls Iekšējā doba daļa (priekšmetam, ierīcei). Ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
- iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
- iekšmala Iekšējā mala.
- iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam).
- iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
- iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
- iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (ieža) daļa.
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
- entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
- iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
- gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
- virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
- noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
- Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
- viņdien Iepriekšējā dienā. Arī todien.
- vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- viņvakar Iepriekšējā vakarā. Arī tovakar.
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
- vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
- vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- Zilbes robeža Iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
- vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
- vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
- vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
- činavnieks Ierēdnis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- kompilators Ierīce (skaitļotājā), kas kompilē (2).
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- Elektriskais krēsls Ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai. Detaļa, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
- reostats Ierīce, ar ko regulē elektriskās strāvas stiprumu elektriskajā ķēdē.
- sijātājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai.
- skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
- marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
- fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
- kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
- variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
- komutators Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
- spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi. Īsu brīdi pukstēt.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt. Īsu brīdi pukstēt. Iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt. _biežāk_ Iepukstēties.
- iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā). Īsu brīdi pulsēt.
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
- Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
- Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
- Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
- krist Iet bojā (karā, kaujā).
- Samaksāt ar (savu) galvu Iet bojā (savas rīcības dēļ).
- Samaksāt ar (savu) galvu (arī ar (savu) dzīvību) Iet bojā (savas rīcības dēļ).
- Samaksāt ar (savu) dzīvību Iet bojā (savas rīcības rezultātā).
- Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- Rast galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- Atrast (arī dabūt) nāvi (arī galu, retāk kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- Atrast (arī dabūt) galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- Krist par upuri Iet bojā, nonākt (kā) varā.
- Krist par upuri Iet bojā, nonākt (kā) varā.
- brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- apdullināt Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
- Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām.
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
- iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavoamā formā (lappusē, slejā).
- iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
- gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Arī ievirze.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri). Iegulēt (1).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
- Sēdēt mājās Ilgāku laiku uzturēties mājās.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
- henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
- tonometrs Instruments acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
- kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- Pēc izjūtas Intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- Īpatnējais svars Īpastnējā masa.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
- lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
- Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī).
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs (dažu buržuāzisko valstu armijā).
- privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
- īpatsvars Īpatnējā masa.
- Īpatnējais svars Īpatnējā masa. Īpatsvars (1).
- Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
- pārirt Irstot pārdalīties. Irstot kļūt cauram, bojātam.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām. Priekšējā istaba.
- Kā saukts Īstajā laikā, tieši tad, kad ir nepieciešams.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
- izpausties Īstenoties, praktiski realizēties (par cilvēka spējām, zināšanām).
- pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par. Pārdzīvojumu.
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- izkost Izbojāt (par ko kodīgu).
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
- izmaitāt Izbojāt.
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
- izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
- airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Ķepuroties.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām. Veidoties (par soļiem).
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
- sākviela Izejviela, sākotnējā viela (kādā procesā).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- aust Izgatavojot audumu, veidot tajā (ornamentu, zīmējumu).
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Iziet ielās (arī uz ielas, uz ielām) Iziet demonstrācijā.
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- izjāde Izjādināšana, izjādīšana.
- izjādīt Izjādināt.
- izjāde Izjājiens.
- izjādīt Izjāt (3).
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
- skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
- iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Tēlot lomu Izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
- Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
- Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
- Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
- nebūtība Iznīcība, bojāeja.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
- Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
- bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
- Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām). Vēriens.
- Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
- atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
- atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
- atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- atblāzmoties Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
- atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
- attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
- intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
- džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
- pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- Izdot tautās Izprecināt, parasti, aizlaižot prom no mājām.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
- sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
- iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- saēst Izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) - par slimību.
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu. Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- izdzīvoties Izrotājāties (ar ko).
- nomeijot Izrotāt ar meijām. Apmeijot.
- izmeijot Izrotāt ar meijām. Izrotāt ar koku zariem.
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā. Izsijāt (kā lielāku daudzumu).
- Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
- Izstāstīt darbu Izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
- priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai). Robainā ārējā (mežģīņu) mala.
- bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- doma Iztēlē, fantāzijā.
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā).
- Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
- nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs Izveidoties parastajā kārtībā.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
- nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
- kļūt Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
- sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt.
- pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu). Jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
- izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
- nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apokalipse Jaunās derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
- hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kārta Josla (kādā teritorijā).
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
- piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
- starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
- Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- degt Just sāpīgu kairinājumu (salā, vējā).
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
- otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
- piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
- treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- todien Kādā no pagājušajām dienām.
- tonedēļ Kādā no pagājušajām nedēļām.
- tosestdien Kādā no pagājušajām sestdienām.
- tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām.
- tovasar Kādā no pagājušajām vasarām.
- toziem Kādā no pagājušajām ziemām.
- Šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
- Šajās dienās Kādā no tuvākajām dienām.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
- nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- Ģenētiskais slogs Kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijās.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- kājnieks Kājāmgājējs.
- musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
- iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa. Piekalne.
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā - apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
- nokalst Kalstot aiziet bojā.
- palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
- hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- reihskanclers Kanclers (Vācijas impērijā, fašistiskajā Vācijā).
- klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
- izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
- pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
- kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
- dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
- elite Kapitālistiskajās valstīs - izcilākā daļa (kādā sabiedrības slānī).
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
- Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
- frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
- Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
- militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
- sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), parasti sēdus.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
- ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā).
- junkurs Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
- korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- legāts Karavadoņa palīgs (senajā Roma republikas vēlākajā periodā).
- kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
- Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
- leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
- zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
- seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
- staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
- Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
- landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
- ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
- ksendzs Katoļu garīdznieks (parasti Polijā).
- paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
- puse Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.
- pārvagām Katrā otrajā vagā.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- Kaujas ierocis Kaujā izmantojams ierocis.
- Kaujas ierocis Kaujā izmantojams ierocis.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- Slēgts lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- Augšējais žoklis Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
- atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- kinoaparatūra Kinematogrāfijā izmantojamā aparatūra.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- apašs Klaidonis (Francijā).
- izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
- antablements Klasiskā ordera augšējā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīza.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
- auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
- beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā).
- priekšklēts Klēts priekšējā daļa.
- pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
- Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
- sausēt Kļūt kalsnam, vālam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām). Parādīties (sejā, tās daļās)- par sārtumu
- iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- pieslāpt Kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu).
- attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padilt Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- padzist Kļūt vājākam (par gaismu).
- dzist Kļūt vājākam (par siltumu).
- padzist Kļūt vājākam (par skaņu).
- apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
- apslābt Kļūt vājākam (par uguni, liesmām, gaismu).
- aprimt Kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- piegurt Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā). Pierimt.
- padzist Kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- nokristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku).
- izkristies Kļūt vājam vai vājākam. Novājēt.
- novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- vājēt Kļūt vājam, vājākam.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- krist Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
- kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- aplieva Koka stumbra ārējā daļa.
- vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
- stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās).
- kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- Urēmiskā koma Koma, ko izraisa nieru bojājums.
- līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
- Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
- Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
- Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- Basmaču kustība Kontrrevolucionāra, bandītiska kustība (Vidusāzijā pilsoņu kara un ārzemju intervencijas laikā).
- basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
- līnija Kontūras, ārējā forma.
- paušāls Kopējā (kā) summa; paušālsumma.
- paušālsumma Kopējā (kā) summa.
- Lietderīgā platība Kopējā (mājas, dzīvokļa) platība.
- Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- Brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- pavisam Kopskaitā, kopējā daudzumā.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- radiokorespondents Korespondents, kas strādā radiofonijā.
- Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
- Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
- sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kožot pārdalīt.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
- aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
- nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
- independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
- pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
- atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals. Virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā.
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorkuģis.
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un imagini), kuras laikā tie atrodas apvalkā. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas. Kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- Kult riju Kult labību, kas iebērta rijā.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- Kuņģa jēlums Kuņģa sienas bojājums. Kuņģa čūla.
- Kuņģa jēlums Kuņģa sienas bojājums. Kuņģa čūla.
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- Komjaunatnes starmetis Kustība, ko komjaunatne noorganizēja 1962. gadā, - padomju jauniešu plaša līdzdalība sabiedriskajā kontrolē.
- reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
- reversija Kustības maiņa pretējā virzienā.
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu). Kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām. Vieta starp kājām.
- Magnētiskā indukcija Ķermeņa magnetizācija ārējā magnētiskajā laukā.
- Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
- pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
- Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
- Divpusējs ķīlis Ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
- Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
- transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
- leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- sers Labības kopums, kas rijā it sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- Melnie graudi Labības slimība, šīs slimības bojātie graudi.
- Melnie graudi Labības slimība. Šīs slimības bojātie graudi.
- Sniega pelējums Labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
- izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- sekularizācija Laicīgās ideoloģijas nostiprināšanās (cilvēku apziņā, darbībā, sociālajās attiecībās u. tml.).
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- Ziemas saulgrieži Laika moments, kad saule atrodas akliptikas galējā dienvidu punktā.
- Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
- gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- Leģislatūras periods Laikposms, kurā darbojas likumdevējs orgāns (parasti kapitālistiskajās valstis).
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
- Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- iespēlēt Laimēt (parasti kāršu spēlē, loterijā).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- nārbulis Lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
- blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
- galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa.
- Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
- Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
- nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
- Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- laukmala Lauka [1] (1) tuvākā apkārtne. Lauka [1] (1) malējā daļa.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- ferma Lauksaimniecības privātuzņēmums, privātsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs).
- Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- desetīna Laukuma mērvienība - aptuveni 1,09 hektāri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kvadrātversts Laukuma mērvienība - aptuveni 1,14 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
- Sieciņa vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- Sieka vieta Laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- izlauzīt Lauzot izbojāt.
- salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
- nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
- monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
- novadnieks Leimanis (Livonijā).
- veidulis Lejamās detaļas formai atbilstošs elements veidnes iekšējā dobuma iegūšanai.
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- Lejupejošā līnija Lejupējā līnija.
- Lejupejošā līnija Lejupējā līnija.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem). Lēkšiem nojāt.
- uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
- pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atgrimt Lēnām nonākt atkal iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- ievadierīce Lence (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
- atslīgt Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
- Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- sasisties Lesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem. Nolaisties.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- aviators Lidotājs. Aviācijā nodarbināts cilvēks.
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
- Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- Labiodentāli līdzskaņi Līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
- šķirt Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas).
- Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
- šķirties Liekties, parasti uz pretējām pusēm (par augiem, to daļām).
- lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
- bonapartisms Lielburžuāzijas diktatūra Francijā (19. gadsimta pirmajā pusē).
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
- tarantuls Liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs).
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstis).
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
- strauss Liels skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
- plantācija Lielsaimniecība (kapitālistiskajās valstīs), kur audzē viena veida augus (piemēram, kāliju, cukurniedres, tēju).
- pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā ne mainās.
- Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
- Pastāvīgs (arī konstants) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
- Nezināmais lielums Lielums, kura vērtība jānosaka.
- mērogs Lielumu savstarpējās attiecības. Detaļu savstarpējās attiecības.
- Akciju sabiedrība Lieluzņēmuma forma kapitālistiskajās zemēs.
- Akciju sabiedrība Lieluzņēmumu forma kapitālistiskajās zemēs.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- detonācija Liesmas izplatīšanās vielā ar ātrumu, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vielā.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
- niekot Lietot nelietderīgi. Bojāt.
- dieveris Līgavaiņa brālis (senajās kāzās).
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
- vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- raidīt Likt doties (projām). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
- raidīt Likt doties (uz kurieni). Likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
- Dzēst sodāmību Likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
- kongress Likumdošanas orgāns divpalātu sistēmā (kapitālistiskajās valstīs).
- Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
- Valsts dome Likumdošanas orgāns pirmsrevolūcijas Krievijā (no 1906. līdz 1917. gadam).
- saeima Likumdošanas varas orgāns buržuāziskajā Latvijā (no 1922. gada līdz 1934. gadam).
- patvaļa Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
- patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
- barbarisms Literārajā valodā nevēlams aizguvums.
- urbānisms Literatūrā un mākslā - lielpilsētas dzīves, tās straujās dinamikas attēlojums.
- biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
- esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
- izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa.
- Skatuviskā darbība Loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
- grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
- krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- Katakombu kultūra Lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
- izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties (spējām, talantam u. tml.).
- Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
- Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
- izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- beigt Ļoti bojāt.
- noēst Ļoti bojāt. Saēst.
- kobra Ļoti indīga čūska (Dienvidāzijā, Āfrikā).
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju. Ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- Grēku plūdi Ļoti lieli plūdi. Ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- Grēku plūdi Ļoti lieli plūdi. Ļoti liels posts, arī nelaime, bojāeja.
- sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
- dārgs Ļoti nepieciešams, svarīgs, nozīmīgs konkrētā situācijā.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- verdošs Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
- aizskriet Ļoti straujā gaitā aiziet.
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- Mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- semestris Mācību gada puse (augstskolās un vidējās speciālās mācību iestādēs).
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts. Mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
- studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
- magnēzijs Magnijs (parasti fotogrāfijā).
- liegs Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
- Biedrības māja Māja, kurā darbojās (parasti saviesīga) biedrība.
- Pasta māja Māja, kurā darbojās pasts.
- Tiesas māja Māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- Tiesas māja Māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- mājaudums Mājās austs audums.
- Krūmu vista Mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
- Krūmu vista Mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
- Zem jumta Mājās, pajumtē.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
- bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- stilists Mākslas stila pazinējs un realizētājs (piemēram, režijā, dekorācijās).
- baroks Mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
- videne Mākslīga šūnu vidējā siena.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus. Literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- lords Mantojams tituls (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā).
- centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
- revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
- proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
- mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa. Masas kilograms.
- puds Masas, svara mērvienība - aptuveni 16,4 kilogrami (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
- Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
- laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- šēra Maza, klinšaina sala pie klinšaina, stipri izrobota jūras krasta kādreizējā apledojuma apgabalā (piemēram, Skandināvijas, Somijas, Kanādas piekrastē).
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
- grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu). Mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
- Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu. apspalvojumu uz spārniem.
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
- taburete Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām. Ķeblis.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm. Attiecīgā suņu šķirne.
- Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
- gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojās.
- reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- Kulišu papuve Melnā papuve (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā autobusā).
- Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
- Braukšanas karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
- Braukšanas kartīte (arī karte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
- Tramvaja karte (arī kartīte) Mēnešbiļete braukšanai tramvajā.
- moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto).
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- grodums Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā).
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.
- lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
- grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- restes Metāla režģis krāsnī vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
- krāšņvabole Metāliski mirdzoša vabole (parasti tropiskajā joslā).
- papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam.
- tonometrija Metode acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
- Radiooglekļa metode Metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- mežmala Meža malējā josla. Klajuma josla gar mežu.
- Galvenā audze Mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- izmīdīt Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
- garaiņi Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma, ko ievada taisnajā zarnā.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- militarizācija Militāru objektu celšana un apbruņojuma izvietošana (kādā teritorijā).
- boa Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā).
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā). Boa.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- departaments Ministrija (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- izmīņāt Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
- krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Treļgalvu.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā).
- sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gadsimta sākumā.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
- cars Monarhs (pirmsrevolūcijas Krievijā, Bulgārijā līdz 1946. gadam). Šī monarha tituls.
- korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- konglomerāts Monopolistiska apvienība (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs).
- imperiālisms Monopolistiskais kapitālisms, kapitālisma attīstības augstākā un pēdējā stadija, kas sākās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
- pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
- junkurs Muižnieks (Prūsijā).
- konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- mērs Municipalitātes galva (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā).
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu. Galvenais mulla mošejā.
- islams Musulmaņu reliģija, Muhameda mācība, kas radās Rietumarābijā 7. gadsimtā.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa.
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
- politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
- Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
- Kara mūzika Mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- intermeco Muzikāla starpspēle drāmu, vēlāk arī operu starpbrīžos (17. gadsimtā Itālijā).
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu. Bajāna spēlētājs.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas pirmajos pastāvēšanas gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija, fašisma izpausmes valdošā forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam).
- nākamdien Nākamajā dienā.
- nākamgad Nākamajā gadā.
- nākammēnes Nākamajā mēnesī.
- nākamnakt Nākamajā naktī.
- rītnakt Nākamajā naktī.
- jaunnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākamnedēļ Nākamajā nedēļā.
- nākampavasar Nākamajā pavasarī.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- rītrītā Nākamajā rītā.
- nākamruden Nākamajā rudenī.
- nākamsvētdien Nākamajā svētdienā.
- nākamvasar Nākamajā vasarā.
- nākamziem Nākamajā ziemā.
- citudien Nākošajā dienā. Citā dienā.
- nākošdien Nākošajā dienā. Nākamdien.
- citugad Nākošajā gadā. Citā gadā.
- nākošgad Nākošajā gadā. Nākamgad.
- nākošmēnes Nākošajā mēnesī. Nākammēnes.
- nākošnakt Nākošajā naktī. Nākamnakt.
- nākošnedēļ Nākošajā nedēļā. Nākamnedēļ.
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī. Nākampavasar.
- nākošreiz Nākošajā reizē. Nākamreiz.
- citurīt Nākošajā rītā. Citā rītā.
- nākošruden Nākošajā rudenī. Nākamruden.
- nākošsvētdien Nākošajā svētdienā. Nākamsvētdien.
- nākošvasar Nākošajā vasarā. Nākamvasar.
- nākošziem Nākošajā ziemā. Nākamziem.
- pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst loterijā.
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- tēriņš Naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
- izdevums Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penss Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Sterliņu mārciņa Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme.
- santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sū Naudas vienība (Francijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- drahma Naudas vienība (Grieķijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība (Irānā, Šauda Arābijā, Irākā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Itālijā, Turcijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- soldo Naudas vienība (Itālijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība (piemēram, Anglijā, Austrijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Austrālijā, Ēģiptē, Izraēlā). Attiecīgā naudas zīme.
- krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piemēram, Dienvidslāvijā, Irākā, Tunisijā). Attiecīgā naudas zīme.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piemēram, Spānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Turcijā, Ēģiptē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (piemēram, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Somijā). Attiecīgā naudas zīme.
- leja Naudas vienība (Rumānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība (Somijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dongs Naudas vienība (Vjetnamas Demokrātiskajā Republikā). Attiecīgā naudas zīme monēta.
- ēra Naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kapeika Naudas vienība Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā - rubļa simtā daļa.
- grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- grasis Naudas vienība Polijā, Austrijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- zlots Naudas vienība Polijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Pāragrā (arī priekšlaicīgā, patoloģiskā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- beigts Nāvei, bojā ejai nolemts. Neglābjams.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē. Citā reizē.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- Izvilkt dzīvību Neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt (1).
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
- pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
- noslēpums Neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
- gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
- ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
- pērkoņkrusts Neliela fašistiska organizācija (buržuāziskajā Latvijā).
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
- nokalne Neliela kalna slīpa nogāze. Šādas nogāzes apakšējā daļa.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts (atsevišķu šķirņu) siers.
- moiva Neliela slaida stagaru dzimtas zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
- humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- džips Neliels kravas automobilis (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- mangusts Neliels plēsīgs viveru dzimtas zīdītājs (Dienvidāzijā, Āfrikā).
- ostērija Neliels restorāns, krogs (parasti Itālijā).
- taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
- Āpšu suns Neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni.
- kode Neliels tauriņš, kura kāpuri bojā vilnas drēbes. Drēbju kode.
- tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
- rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā. Vīkšķis (1).
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- aprakt Neļaut attīstīties (spējām). Arī pazudināt.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Arī saķēpāt.
- neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
- aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
- kavēties Nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā).
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes augšējā daļā, augšējais pusstāvs.
- Saules pinums Nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālās daļas komponents ar īpašu struktūru un īpašām funkcijām.
- disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
- Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
- pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) Nespēt nostāvēt kājās.
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml. Šaubas (par ko), neticība (kam). Pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko). Arī skepticisms (2).
- Nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Nevarēt orientēties kādā situācijā.
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (Senajā Romā).
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- Bruņu krekls No metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
- pidžama No vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Persijā).
- pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības).
- Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
- Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
- nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
- pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- kinoamatierisms Nodarbošanās ar kinomākslu no pamatdarba brīvajā laikā, bez materiālas atlīdzības.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
- Izlaist tirgū Nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai. Iesākt pārdot.
- virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- deponēt Nodot glabāšanai (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām). Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām) Būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā). Bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- Izdzēst dzīvību Nogalināt (parasti cilvēku). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā. Fantazējot aizmirsties.
- nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
- devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nojādīt Nojādināt.
- Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa. Gruntēt.
- Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
- Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
- Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
- Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- sagrabēt Nolieloties, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
- atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām).
- nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināt Nomest lejā, zemē.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
- Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
- Iet nāvē Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
- Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- Kārt ubaga kuli (biežāk tarbu) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- Kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
- (Būt) vīrā Nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
- nogrimt Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu). Grūt.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
- Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā.
- Kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Iekļūt (arī iekrist) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā Nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- Būt (arī tikt) zirgā Nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
- pus- Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
- pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam. Norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
- no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
- pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- priekšā Norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē.
- priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts. Norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
- nosmieties Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- vaina Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
- robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1] (1). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
- mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā daļa.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga. Arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls [2] (1).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls [2] (2).
- pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
- ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veikts mājsaimniecībā.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam. Nākam- (2).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
- eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga. Arī pirms (1).
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar agronomiju, lauksaimniecību.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
- likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
- ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
- svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
- šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
- spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
- spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
- metil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosaukto ir simt.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma. Arī tele- (2).
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- vairs Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
- Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
- Imperatīvais mandāts Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
- ierādīt Norādīt (kas jādara).
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
- istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
- Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
- Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- Dalīt darbu (s) Norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
- noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- nonākt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- Likt ļaužu apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- Likt (ļaužu) apsmieklā Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru). Izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- Pacelties uz pakaļkājām Nostāties uz pakaļkājām.
- nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- fiksēt Nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
- iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
- nodzīt Nostumt lejā, nost, gar (ko).
- noballēt Nosvinēt ar viesībām, dejām.
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums. Informācija par (kā) izrādi, tās dalībniekiem. Attiecīgais iespieddarbs. Priekšnesumu, pasākumu kopums.
- rinda Noteikta secība, kārtība, kādā cilvēki seko cits citam (piemēram, lai ko nopirktu, iegūtu). Vieta šajā secībā.
- Savā reizē Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos.
- Savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos. Savā reizē.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā).
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.).
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- Laika zobs Novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- labot Novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai. Izlabot (1).
- nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi. Likt, lai paliek kādā vielā.
- iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērba.
- anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības.
- aberācija Novirze uzbūvē un funkcijās no tipiskā parauga.
- ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- kriminālhronika Noziegumu hronika (parasti buržuāziskajā presē).
- (Vārda) leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- Vārda leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe. Nozīmīga upe (kādā teritorijā).
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarāt.
- tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarot.
- ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
- pamatskola Obligātā sešgadīgā skola (buržuāziskajā Latvijā).
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
- Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
- kandidāts Oficiāls amats vai stāvoklis (kādā organizācijā), kas ir zemāks par (šīs organizācijas) biedra, locekļa amatu vai stāvokli. Persona, kas ieņem šādu amatu vai stāvokli.
- kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu.
- amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- Muzikālā drāma Opera (Itālijā 16. un 17. gadsimtā).
- legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
- likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
- ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
- meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
- Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
- elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
- Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- retors Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
- pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
- neotēnija Organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- ķermenis Organisms (cilvēkam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- ķermenis Organisms (dzīvniekam, retāk augam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases (buržuāziskajā Latvijā un citās valstīs), kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus. Arī attiecīgā mācību iestāde.
- palīgorgāns Orgāns (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
- rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
- proterozojs Otrā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju.
- komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
- viņpuse Otra, pretējā, arī cita puse.
- ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā. Cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm.
- re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar dō. Atbilstošā skaņa.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir otrās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- Personālā stipendija Paaugstināta stipendija, ko saņem studenti par izcilām sekmēm mācībās un sabiedriskajā darbā un kas parasti ir nosaukta kādas ievērojamas personas vārdā.
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- pamaitāt Pabojāt.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- Cilu kalni Pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām nogrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām). Pielāgot (3).
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
- boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
- apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
- apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.). Apmirdzēt.
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba Ūniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- klusināt Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
- dīvāns Padomdevējs orgāns (bijušajā sultānu Turcijā).
- Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
- milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
- politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
- Devītais Maijs Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos). Trupa, kas tajā uzstājas. Izrāde, kas tajā notiek.
- bonas Pagaidu papīrnaudas zīme (kapitālistiskajās valstīs).
- viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni. Skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- pagājušogad Pagājušajā gadā.
- pērn Pagājušajā gadā.
- viņgad Pagājušajā gadā. Arī togad.
- pērngad Pagājušajā gadā. Pērn.
- pagājušonakt Pagājušajā naktī.
- viņnakt Pagājušajā naktī. Arī tonakt.
- pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā.
- viņnedēļ Pagājušajā nedēļā. Arī tonedēļ.
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī. Arī topavasar.
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē. Arī toreiz.
- pagājušoruden Pagājušajā rudenī.
- viņruden Pagājušajā rudenī. Arī toruden.
- viņsestdien Pagājušajā sestdienā. Arī tosestdien.
- pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā.
- viņsvētdien Pagājušajā svētdienā. Arī tosvētdien.
- pagājušovasar Pagājušajā vasarā.
- viņvasar Pagājušajā vasarā. Arī tovasar.
- pagājušoziem Pagājušajā ziemā.
- viņziem Pagājušajā ziemā. Arī toziem.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- pajādelēties Pajādelēt.
- pakaļass Pakaļējā ass.
- pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- tirpt Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
- uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- represēt Pakļaut represijām.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
- nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
- eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
- paleoklimatologs Paleoklimatologijās speciālists.
- silūrs Paleozoja ēras trešais periods, kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- Piedot gāzi Palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā).
- vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
- koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
- aksioma Pamattēze, ko kādā teorijā pieņem bez pierādījuma.
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- gūt Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
- Nolaist no sliedēm Panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
- noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā. Nāvēt.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā. Nīdēt [1] (1).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
- palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
- sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
- ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā). Panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
- izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
- Glābt dzīvību Panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
- uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
- dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- padzīt Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
- iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
- Nolaist dibenā Panākt, ka panīkst, aiziet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
- mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses.
- komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
- pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
- harta Papirusa, pergamenta vai papīra lapa (senajā Romā).
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- nobriest Par atziņām, idejām, domām.
- parādīties Par cilvēka īpašībām, spējām.
- atvelties Par dobjām skaņām.
- rakt Par iekārtām, ierīcēm, mašīnām ar lāpstveida darbīgajām daļām.
- aizstāt Par iestādēm, organizācijām u. tml.
- samukt Par kājām, apaviem u. tml.
- paslīdēt Par kājām.
- kūpēt Par mitru sienu, kas bojājas.
- Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- cīnīties Par pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- mirt Par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām.
- ārdīt Par šāviņiem, spridzināmajām vielām u. tml.
- atraisīties Par talantu, spējām.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
- tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā).
- lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi.
- rotaļāties Parādīties (sejā) - par smaidu.
- vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
- peons Paradu verdzība, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
- vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
- pārsmags Pārāk smags. Tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
- pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
- brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi).
- aizvien Parasti savienojamā ar "vēl": joprojām. Visu laiku.
- celties Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
- šankrs Parasti savienojumā «cietais šankrs»: sifilisa pirmajā stadijā radusies čūla.
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
- māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- pusvidējs Parasti savienojumā «pusvidējais svars»: sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
- sterliņš Parasti savienojumā «sterliņu mārciņa»: naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- laisties Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- pajāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) jāt.
- raugs Parasti savienojumā ar «vecs»: iepriekšējā laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
- muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
- Patoloģiskais parazītisms Parazītisms, kas izraisa saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
- Patoloģiskais parazītisms Parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu.
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
- pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām. Izlemt.
- Iekšējais monologs Pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
- kolportēt Pārdot (grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
- sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
- atmirdzums Pārdzīvojuma izpausme (sejā, acīs).
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
- sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- Vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
- novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- apgrēcība Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja: pieņemtajām normām.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- bundestāgs Parlamenta apakšpalāta (Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrijā).
- Lordu palāta Parlamenta augšpalāta (Anglijā).
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta (Vācijas ķeizarvalstī, Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrijā).
- senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās kapitālistiskajās valstīs).
- seims Parlamenta palāta (buržuāziskajā folijā).
- reihstāgs Parlaments (Svētās Vācu Romas impērijā, kapitālistiskajā Vācijas monarhijā, fašistiskajā Vācijā). Celtne, kurā darbojās šāds parlaments.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
- Meža cūka Pārnadžu kārtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā).
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
- noskriet Pārspēt braukšanā. Pārspēt jāšanā.
- nojāt Pārspēt jāšanā.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- mežabrāļi Partizāni Lielajā Tēvijas karā.
- haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkonos, Ungārijā, Moldāvi jā no 15. līdz 19. gadsimtam).
- pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
- decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo orgānu funkcijām izpilda vietējie pašpārvaldes orgāni.
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- asimilēties Pārvērsties organisma audu sastāvdaļās (par organisma uzņemtajām vielām).
- nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
- gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
- pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
- izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
- Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā. Izglābt (1).
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apoteoze Pasludināšana par dievu (sēnalā Grieķijā, Romā). Arī dievināšana.
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro.
- pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
- pastmeistars Pasta kantora vadītājs (piemēram, buržuāziskajā Latvijā).
- (No)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī ne(aiz)iet bojā.
- Noturēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neaiziet bojā.
- Turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neiet bojā.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
- pašiznīcināšanās Paša izraisīta bojā eja. Sevis iznīcināšana.
- bezkarkasa Pašnoturīgs, bez nesošā iežģa (par celtnēm, celtņu konstrukcijām).
- nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
- jau Pašreiz, tagad. Tieši tajā brīdī.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- aktuāls Pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams. Šodienīgs.
- tagad Pašreizējā brīdi.
- šobrīd Pašreizējā brīdī. Arī pašlaik, pašreiz.
- šodiena Pašreizējā diena.
- šodien Pašreizējā dienā.
- šīdiena Pašreizējā diena. Šodiena (1).
- šogad Pašreizējā gadā.
- tagad Pašreizējā laikposmā. Arī mūsdienās.
- šodien Pašreizējā laikposmā. Arī tagadnē, mūsdienās.
- šolaik Pašreizējā laikposmā. Mūsdienās.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā. Šodien (2).
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šonedēļ Pašreizējā nedēļā.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
- Patiesā pusnakts Patiesās Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Patiesā pusdiena Patiesās Saules augšējās kulminācijas moments.
- piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai). Pirmsākums.
- Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā. Paugurains apvidus.
- rādīt Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
- (Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
- šķirties Pavadīt mirušo pēdējā gaitā.
- izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2). Ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
- pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt [1], arī pasējās kultūra.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2). Bojājums, plaisa.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot. Stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
- taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
- konts Paveiktajā, iegūtajā.
- rēķins Paveiktajā, iegūtajā.
- apgriezt Pavērst pretējā virzienā.
- apgriezties Pavērsties pretējā virzienā. Refl. --> apgriezt [1] (2).
- Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukuma slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- Krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus). Paskriet, ātri paiet.
- sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
- gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
- transgresija Pazīmju kopuma paplašināšanās otrajā un turpmākajās hibrīdu paaudzēs.
- Uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa īrniekam), ka (tam) jāatstāj noīrētais dzīvoklis.
- aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
- No (arī pēc) skata Pēc ārējā izskata. Pēc redzamām pazīmēm.
- No virspuses Pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
- No ārpuses Pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
- pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
- Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
- Pēc deguna (arī deguniem) Pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- Pasaules gals Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
- Mācību (retāk mācības) spēks Pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- Mācību (retāk mācības) spēks Pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- papēdis Pēdas mugurējā daļa.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
- Līdz ar nagiem Pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).
- nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
- nobeigums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- noslēgums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- Pēdējais (arī beidzamais) gājums Pēdējā gaita.
- Pēdējā kārts Pēdējā iespēja, cerība.
- finālcīņa Pēdējā, izšķirošā cīņa (sporta sacensībās).
- finālspēle Pēdējā, izšķirošā spēle (sporta sacensībās).
- abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
- beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā). Šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
- finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sacensības (sporta sarīkojumā).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums. Krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām. Arī avārija.
- avārija Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās. Nelaimes gadījums.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās. Arī bojāeja.
- atplaiksnījums Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs).
- rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- Nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) Pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
- sisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu). Pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm.
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā).
- ielauzties Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
- iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā).
- pietrūkties Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās.
- sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
- Vidējā peļņa Peļņa, ko kapitāla ieguldītājs saņem no avansētā kapitāla pēc vidējās peļņas normas.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni. Periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
- šerifs Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
- kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
- students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- studists Persona, kas mācās studijā (1).
- amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
- monarhs Persona, kas valda monarhijā.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- eksponents Persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
- Vidējais plāns Personas attēlojums vidējā mērogā.
- vidusplāns Personas attēlojums vidējā mērogā. Vidējais plāns.
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
- tora Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā).
- Modernā pieccīņa Pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- pacelt Piecelt, uzcelt kājās, sēdus u. tml.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- pacelties Piecelties, uzcelties kājās (no kā). Piecelties sēdus, pussēdus u. tml.
- Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes. Attiecīgais dzejas žanrs.
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Uguns kristības.
- Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- Uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
- demonstrēt Piedalīties demonstrācijā (1).
- Iziet (arī izstaigāt) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
- Izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
- Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus) Piedalīties kaujās daudzās vietās.
- Izstaigāt kara laukus (arī kauju laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
- Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kauju (arī kara, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
- Izstaigāt kauju (arī kara) laukus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- sacensties Piedalīties sociālistiskajā sacensībā.
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.). Arī apbedīt.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu. Tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
- nodot Pieļaut, ka nonāk (parasti nevēlamā) situācijā, apstākļos.
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
- darbs Pienākums, uzdevums. Tas, kas jāpadara.
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
- skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība.
- Runas stundas Pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
- Runas stundas Pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām). Arī izlemt.
- Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
- Ar abām rokām saņemt Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai. Iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- Sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- Savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
- pārņemt Pilnīgi izpausties (sejā) - parasti par smaidu.
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
- izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- melngalvis Pils kalpotāju, ierēdņu organizācija, kas vadīja savu locekļu sabiedrisko dzīvi un rūpējās par sadzīvi (Livonijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- polārpilsēta Pilsēta polārajā apgabalā.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- oldermenis Pilsētas padomes loceklis (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējorgāns (piemēram, Francijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Pilsētas dome Pilsētas pašvaldības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes orgāns (viduslaiku Itālijā).
- rāte Pilsētu pašpārvaldes orgāns, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889 gadam, Krievijā no 17. gadsimta beigām līdz 1864. gadam). Celtne, telpas, kurās darbojas šāds pašpārvaldes orgāns, arī tiesa.
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
- Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
- pirmatklāsme Pirmā, sākotnējā (kā) atklāsme.
- pirmapmācība Pirmā, sākotnējā apmācība (parasti kā elementāro pamatu, iemaņu apguvei).
- pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
- apakšstāvs Pirmais stāvs (divstāvu vai vairākstāvu mājā).
- koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmākajām darbībām.
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma, kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
- saimnieks Pirmatnējā kopienā - saimes (2) galva.
- pirmmatērija Pirmatnējā matērija, viela.
- matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcnācēji kolonijās.
- oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
- vispirms Pirms pārējā. (kādas secības) pašā sākumā.
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums. Pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- kazarma Pirmsrevolūcijas Krievijā - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
- kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
- pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
- Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- radiāns Plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai). Safjāns.
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- pirmplanēta Planēta savā pirmatnējā attīstības studijā.
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- Sporta pils Plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs). Aktu zāle.
- Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
- rekets Plaši organizēta šantāža, naudas izspiešana (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- esplanāde Plašs laukums. Plata iela (ar alejām vidū).
- lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- balle Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
- vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- marss Platformveida izbūve masta augšējā daļā.
- spāre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Durba.
- durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
- spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
- delna Plaukstas apakšējā daļa.
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam). Kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
- cauna Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- hiēna Plēsēju kārtas zīdītājs, kas pārtiek no maitām (dzīvo Āfrikā, Āzijā).
- leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- saplīst Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- pušums Plīsums, bojājums (kādā priekšmetā).
- saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- sapluinīt Plulnot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā). _imperf._ Plūst atpakaļ.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
- pļavmala Pļavas malējā josla. Josla gar pļavu.
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
- superintendents Policijas ierēdnis (Anglijā).
- polismenis Policists (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- karabinieris Policists, žandarms (Itālijā).
- Tipogrāfiska mēru sistēma Poligrāfijā pieņemta garuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir tipogrāfiskais punkts.
- peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā.
- ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā.
- kvislings Politiķis, kas nodevīgi sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece. Šīs partijas biedri.
- Politiskā (arī politiskās policijas) pārvalde, arī politiskā apsardze Politiskā policija (buržuāziskajā Latvijā no 1920. gada līdz 1940. gadam), kuras galvenais uzdevums bija cīņa pret Latvijas Komunistiskās partijas vadīto revolucionāro kustību.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- Ziepju opera Populārs darbs (parasti teātrī, televīzijā, kino) ar masu gaumei atbilstošu viegli uztveramu sižetu.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- Laika sprīdis Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem.
- laiks Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem momentiem. Laika sprīdis.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam). Pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības. Pozitīvs stāvoklis.
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- Dzīves gudrība Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas ir obligāti jāizpilda, jāievēro.
- Laika pārbaude Prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
- Laika pārbaude Prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
- diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
- pārvaldīt Prast (valodu) tā, ka (tajā) var brīvi sazināties.
- falanga Prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
- koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
- izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra. Berzējs.
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. Tīrskanība.
- tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu).
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
- dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- citādi Pretējā gadījumā. Ja ne - tad. Neievērojot kādu faktu.
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā). Atkarpe.
- ačgārns Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts. Otrādi. Atmuguriski.
- parti Pretējās dalībnieku grupas tiesas sēdē.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.).
- demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
- Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
- Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
- eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
- priekšjosla Priekšējā (kā) josla.
- priekšmala Priekšējā (kā) mala.
- priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls. Priekšējais stikls.
- priekšass Priekšējā ass.
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
- priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
- priekša Priekšējā puse (apģērbam).
- priekšsiena Priekšējā siena.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
- galva Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
- priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
- plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem).
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
- apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse.
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
- vaidelotis Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- sudrabegle Priežu dzimtas (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- baltegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos. Baltegle.
- lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros. Arī aksioma.
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
- saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
- licejs Privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina).
- lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
- aptauja Process, darbība --> aptaujāt. Aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- vairošanās Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
- Izstrādes norma Produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- žokejs Profesionāls jātnieks.
- Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievija).
- Ordinārs profesors Profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestādē (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
- idejisks Progresīvām idejām uzticīgs. Tāds, kas aktīvi cīnās par progresīvām idejām.
- enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap «Enciklopēdiju», ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
- kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- kreiss Progresīvs, revolucionārs politisks darbinieks (kapitālistiskajās valstīs).
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību. Šīs sektas locekļi.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
- Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas bojājumiem.
- Progresējošā paralīze Psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā). Attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
- idiotija Psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu. Arī attiecīga rīcība, darbība.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- fronte PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- Jaunākie virsnieki PSRS Bruņoto Spēku virsnieku kategorija, kurā ietilpst leitnanti, kapteiņi (Padomju Armijā), kapteiņleitnanti.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
- ziemotājpūce Pūce, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā.
- Kvarca pulkstenis Pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- Kvarca pulkstenis Pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
- purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem).
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
- purslas Purna priekšējā daļa, lūpas (dzīvniekiem).
- purvmala Purva tuvākā apkārtne. Purva malējā daļa.
- purvciprese Purvciprešu dzimtas koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
- Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika. Sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
- segliņš Puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdalīgiem ziediem.
- lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- aizpūt Pūstot mazliet sabojāties. _biežāk_ Iepūt.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi. Arī satrupēt.
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
- Saules baterija Pusvadītāju ierīce Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- sultāns Pušķis pie huzām cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem.
- Ziemotāji putni Putni, kas ziemā uzturas attiecīgajā teritorijā.
- Ziemotāji putni Putni, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- Maitas putns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
- pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
- zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- radiolampa Radioelektroniskajā aparatūrā izmantojama elektronu lampa.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio specifikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju. troksni (piemēram, sāpēs, agonijā). Atskanēt šādam troksnim.
- rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- nodarīt Radīt bojājumu.
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
- Izdomāt vārdu Radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- Tuva radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- dzīt Raidīt (projām). Atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
- atraisīt Raisot dabūt vajā (ko sasietu, sapītu) _imperf._ Raisīt vaļā Atsiet.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- zīmējums Raksts (3): ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
- kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
- zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to. Vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
- aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
- kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- nākt Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).
- samesties Rasties bojājumam (mehānismā, ierīcē).
- Kāpt no sirds (dziļumiem) Rasties cilvēka slēptākajā būtībā.
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
- segregācija Rasu diskriminācijas galējā forma, kas izpaužas rasu un nacionālo grupu mākslīgā norobežošanā.
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vēja rats.
- Vēja rats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- grumbot Raukt grumbās (parasti pieri). Būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās). Grumbot.
- kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos. Īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- Ekspropriatoru ekspropriācija Ražošanas līdzekļu atsavināšana kapitālistiem, muižniekiem proletāriskajā revolūcijā.
- Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
- rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- reaģents Reakcijas viela, ko (parasti) izmanto zinātniskajā pētniecībā.
- militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
- jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
- nacionālliberāļi Reakcionāra lielburžuāzijas partija Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
- cionisms Reakcionāra nacionālistiska kustība, kas radās 19. gadsimta beigās ebreju buržuāziskajās aprindās.
- Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
- atsijāties Refl. --> atsijāt (1). Tikt atsijātam.
- atsijāties Refl. --> atsijāt (2).
- izbojāties Refl. --> izbojāt (3).
- izglābties Refl. --> izglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- izsijāties Refl. --> izsijāt (1). Tikt izsijātam.
- pabojāties Refl. --> pabojāt (1). Tikt pabojātam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pasijāties Refl. --> pasijāt (1). Tikt pasijātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt (3). Tikt pasijātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (1). Tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (2). Tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (3). Likt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (4). Tikt sabojātam.
- sijāties Refl. --> sijāt (1), tikt sijātam.
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- pašregulācija Regulācija, ko kādā sistēmā iztaisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašregulēšana Regulēšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējās iedarbības).
- pašregulēšanās Regulēšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela.
- faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam).
- starprelejs Relejs, kam ir palīgfunkcijas parametru saskaņošanā elektriskajās ķēdēs.
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- budisms Reliģija, Būdas mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras.
- kristietība Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristiānisms.
- kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristietība.
- Dieva sods Reliģijā, mitoloģijā - dieva nolemts sods.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
- psalms Reliģiska dziesma Vecajā derībā.
- kanons Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi. Šīs sektas locekļi.
- kongregacionālists Reliģiska virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
- vahabisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā. Oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu buržuāziskajā sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
- pieremontēt Remontējot novērst bojājumus (parasti nelielus).
- zāle Reprezentatīva lielu izmēru telpa laicīgajā arhitektūrā. Speciāli iekārtota, parasti plaša, funkcionāli nosacīta telpa.
- izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- šovs Rēvijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- bojājums Rezultāts --> bojāt (1).
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- ribojums Ribu (2) kopums (piemēram, konstrukcijā).
- solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmajā pusē iekaroja Galliju.
- instruments Rīki, piederumi, ko izmanto operācijās.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- Kāpt uz pārāk augsta zirga Rīkoties neatbilstoši savām spējām, tiesībām u. tml.
- Kāpt uz pārāk augsta zirga Rīkoties neatbilstoši savām spējām, tiesībām u. tml.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kāda) bojāeju. Sargāt (kādu) no bojāejas.
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
- slota Rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- griezties Riņķot, parasti pa apli (dejā).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- Ritēt (kādās) sliedēs Risināties līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- rojālists Rojālisma piekritējs.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- Dzīvnieku noteicējs Rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Ausaino roņu dzimta Roņveidīgo dzimta, pie kuras pieder lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kam ir ārējā auss (piemēram, jūras lauvas, kotiki).
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- rotāļot Rotājāties (2).
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- meijot Rotāt ar meijām.
- trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības. Rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
- Ņemt vārdu Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- Ņemt vārdu Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases.
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
- Tilpumainā barība Rupjā lopbarība.
- piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
- kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai.
- Dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām. Nonāvēt.
- Raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām. Nonāvēt.
- maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties. Rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- Dabūt caurvēju Saaukstēties caurvējā.
- sabendēt Sabeigt (2). Sabojāt (1).
- cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- arodkustība Sabiedriska kustība (kapitālistiskajās valstīs), kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
- Labākās aprindas Sabiedriskā stāvokļa ziņā izcilie, bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis. Biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (pirmsrevolūcijas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Padomju Krievijā pilsoņu kara laikā).
- abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē). Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
- sagandēt Sabojāt (1).
- samaitāt Sabojāt (1).
- samaitāt Sabojāt (2).
- samaitāt Sabojāt (3).
- samaitāt Sabojāt (4).
- nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to). Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
- apēst Sabojāt (mūžu, veselību). Nomocīt (kādu).
- (Uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- Uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- Uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
- iznerrot Sabojāt, izniekot.
- sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā daļās).
- sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
- sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
- sanerrot Sabojāt.
- samaitāties Sabojāties (1).
- samaitāties Sabojāties (2).
- samaitāties Sabojāties (3).
- samaitāties Sabojāties (4).
- izčākstēt Sabojāties (par veselību).
- sačākstēt Sabojāties (par veselību). Kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
- saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem). Sasmakt (par gaisu).
- Aiziet bojā Sabojāties.
- (Aiz)iet bojā Sabojāties.
- kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
- sadzīt Sabraukt (4). Arī sajāt (3).
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- depresija Sabrukums, regress (sabiedriskajā dzīvē).
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- Vēršu cīņas Sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- kartings Sacensības šajā sporta veidā.
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās.
- Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā.
- kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju. Spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
- Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
- Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties fiziskajā spēkā.
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu. Attiecīgais žanrs.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
- Sacīt (arī teikt) priekšā Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
- pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
- cīņa Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- marokens Safjāns grāmatu vāku izgatavošanai.
- izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
- sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
- sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
- Krist (arī sakrist) čupā Sagrūt, sabrukt. Arī sabojāties.
- Talkas māte Saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
- Talkas māte Saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
- Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās. Aizsargtituls.
- vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē. Nevis.
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
- turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļās vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli «vai» ievadītā palīgteikumā.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu. Ne - ne.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- galvojums Saistība, apliecinājums, solījums, ar ko persona pēc likuma uzņemas izpildīt šajā saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
- Induktīvā saite Saistījums, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- asociēties Saistīties asociācijā (3).
- lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs. Tāds, ko veido līnijas.
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām. Saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs. Krampjains (1).
- fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
- reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā. Šāgada.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī. Šāmēneša.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī. Šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
- šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī. Šārudens.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasām, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā. Šāsvasaras.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā. Šāsziemas.
- pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
- pirmģermāņu Saistīts ar pirmatnējām ģermāņu ciltīm, tām raksturīgs.
- liels Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
- puskoloniāls Saistīts ar puskolonijām, tām raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, tām raksturīgs.
- neliels Saistīts ar samērā šaurām rīcības, izvēles iespējām.
- heliofizikāls Saistīts ar Saules fizikālajām parādībām, tām raksturīgs.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošana starp parādībām.
- klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs. Arī antīks.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
- fonoloģisks Saistīts ar skaņu funkcijām valodā, tām raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- stadiāls Saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv šajā laikposmā.
- mazs Saistīts ar šaurām rīcības, izvēles iespējām.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- valdniecisks Saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs. Tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
- ģeofizikāls Saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
- stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
- reverssajūgs Sajūgs, ar kuru var mainīt (transportlīdzekļa) gaitu pretējā virzienā.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
- Kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Kā pielipis Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Slīcējs ķeras (pat) pie salmiņa Saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- Aiziet kā pēc nāves Saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
- Būt uz kakla Saka par ko grūtu, kas kādam jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
- Kā (paša) dieva sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- Kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Kā siets Saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
- (Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
- (Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
- Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām.
- Kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
- Bēg kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- Bēg kā žurka no grimstošā kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- Bēg kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- Bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa Saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- Kā no mēness nokritis Saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- Kā no mēness nokritis Saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- Kā circenis karstos pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Nav ne smakas Saka par to, kā nav. Saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
- Nepaliek ne smakas Saka par to, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- Smiltis birst Saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
- Staigāt (kādam) pakaļ Saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
- Nāve pārsteidz (kādu) Saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
- Jūtīga dvēsele (arī sirds) Saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- Loks noslēdzas Saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
- Gals (vai) klāt Saka, ja draud briesmas, bojāeja. Saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
- Dienas ir skaitītas Saka, ja gaidāma drīza nāve. Saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
- Dienas ir skaitītas Saka, ja gaidāma drīza nāve. Saka, ja gaidāma (kā) bojāeja.
- Klāt kā nagla Saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
- Vajadzība spiež Saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- Sirds dreb (arī trīc) Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
- Ceļš zem kājām Saka, ja jādodas prom.
- Iet pār galvu pareti Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
- Iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
- Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
- Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
- Bez rokām (var) palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
- Bez rokām (var) palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
- Bez rokām var palikt Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
- Būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- Malties (arī būt, atrasties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Nepaliek ne smakas Saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- Domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) Saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko).
- Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
- Kaut vai (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
- Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
- Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
- Seja satumst Saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme.
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
- Papēži deg Saka, ja tūlīt jādodas prom.
- Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
- Lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko).
- Nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana Saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
- Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- Tas (nu) ir par daudz Saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
- Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
- Daudz laimes! Saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
- Lai tavas smakas te nebūtu! Saka, raidot kādu projām.
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
- pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļās) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
- pamatkrāsa Sākotnējā (kā) krāsa.
- pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
- pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
- pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības, galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
- pirmnozīme Sākotnējā, arī galvenā (kā) nozīme.
- pirmcēlomba Sākotnējā, arī galvenā cēlonība.
- pirmcivilizācija Sākotnējā, pirmatnējā civilizācija.
- pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
- pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
- precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās.
- deformācija Sakropļojums, bojājums (organismā vai tā daļā).
- deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām. Kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
- Nonākt (arī nokļūt) uz slidena ceļa Sākt rīkoties neatbilstoši morāles, juridiskajām normām.
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dēlā ar straujām riņķveida kustībām. Sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
- Bērnu autiņos (retāk autos) Sākumstadijā.
- Bērnu autos (biežāk autiņos) Sākumstadijā.
- Bērnu autiņos (retāk autos) Sākumstadijā.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem). Nosalt.
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- karaļūdens Sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu, arī zelta, šķīdināšanai.
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.). Zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas atšķiras no pārējām daļām.
- švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- josla Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām.
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- stobriņš Samērā tievs (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- rivalitāte Sāncensība (parasti sabiedriskajā dzīvē). Arī konkurence.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei). Josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- cirsties Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) - par krūmiem, koku zariem u. tml.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās). Sagrumbot.
- konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- karnevāls Sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
- kluba Sarīkojums ar dejām.
- sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
- radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- tilts Sasijās daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sagriezt Saskaroties ar ko asu, skalot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- nogāzties Saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- apgult Saslimt tā, ka jāgulstas gultā.
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku). Izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- pilnveidoties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā. Intelektuāli attīstīties.
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- kartografēt Sastādīt (kā) karti. Atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā. Kartēt.
- kartēt Sastādīt (kā) karti. Atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā. Kartografēt.
- daļa Sastāvdaļa (veselajā).
- sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
- sažmauga Sašaurinājums (kādā vielā, teritorijā).
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- apvērsiens Satura pavērsiens pretējā virzienā.
- saturnāliji Saturna svētki (senajā Romā).
- iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā daļēji jāsaglabā dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- Patiesā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa.
- Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa.
- Patiesā pusdiena Saules augšējās kulminācijas moments.
- pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
- fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās).
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
- ieturēt Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
- novadpētniecība Sava novada pētīšana, ko veic galvenokārt ar vietējās sabiedrības spēkiem.
- novākt Savācot nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
- renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- bloks Savienība (starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- koalīcija Savienība, vienošanās un sadarbība (starp politiskām partijām kapitālistisko valstu parlamentos).
- sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
- bet Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- gan Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- ne Savienojumā «bet ne» - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā «bet nevis» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
- saeima Savienojumā «Latvijas Tautas saeima»: likumdošanas varas orgāns Latvijā (1940. gadā no 21. jūlija līdz 25. augustam, kad tas sevi pasludināja par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstāko Padomi).
- linča Savienojumā «linča tiesa»: cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mediāls Savienojumā «mediālā kārta»: vidējā kārta.
- ne Savienojumā «ne - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
- vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- nevis Savienojumā «nevis - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- kreiss Savienojumā «pa kreisi» - tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- labs Savienojumā «pa labi»: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
- vajāšana Savienojumā «vajāšanas mānija»: slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- šobaltdien Savienojumā «vēl šobaltdien». Līdz pašreizējam laikposmam. Arī joprojām.
- lēkt Savienojumā ar «augšā», «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- ļipiņa Savienojumā ar «auss». Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- pielēkt Savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- laist Savienojumā ar «klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
- laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- iet Savienojumā ar «prom», «projām»: atstāt, pamest.
- labs Savienojumā ar «puse»: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: kreisā puse.
- kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
- uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- laist Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
- arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- maurs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- atstatu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: noteiktajā attālumā.
- attāls Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu: darbības sākumu, darbības īslaicīgumu (ar verbu refleksīvajā formā), darbības daļēju norisi.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pielāgojot izveidots vēlamajā formā.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- ne Savienojumos «ne vien - bet arī», «ne tikai, - bet arī», «ne tikvien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- uzdot Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- (Sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) Savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- konsistence Savstarpējā saistība (vielas daļiņām).
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- shēma Savstarpējās (kā) attiecības, struktūra.
- Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt. Būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- Medību (arī medījamie) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- Medījamie (arī medību) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- gaurs Savvaļas vērsis (Indijā, Birmā, Indonēzijā).
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
- Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
- Skuju koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skujkoks.
- skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām. Skuju koks.
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- bārda Sejas apakšējās daļas apmatojums (vīriešiem).
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- slejsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās (3). Lentsēja.
- lentsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās. Slejsēja.
- vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums. Raksturīgas līnijas sejā. Arī sejas izteiksme.
- sintaktika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju savstarpējās attieksmes.
- pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības.
- karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
- inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā. Šīs valsts aristokrātija.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants (3).
- talants Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants.
- mārka Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu.
- reiss Sena naudas vienība (Portugālē, Brazīlijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
- luidors Sena zelta monēta (Francijā).
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- sindiks Senajā Grieķija - aizstāvis tiesā.
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
- olimpietis Senajā Grieķijā - olimpisko spēļu dalībnieks.
- hetera Senajā Grieķijā - pērkama sieviete.
- amfiteātris Senajā Grieķijā - skatītāju vietas teātrī, kuras iekārtotas pakāpjveidīgi puslokā. Teātris ar šādām skatītāju vietām.
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa.
- panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
- rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- cenzūra Senajā Romā - cenzora (2) amats.
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa
- diktatūra Senajā Romā - diktatora valdīšana, tā vara, pilnvaras.
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
- province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks. Karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā).
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs. Imperatora gvardes karavīrs. Karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks.
- podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
- pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- pretorijs Senajā Romā vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts. Pretora, vēlāk karavadoņa mītne.
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
- latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
- legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
- fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
- kosmoloģija Sengrieķu filozofijā - mācība par dabu.
- satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - dievu ēdiens.
- olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
- haoss Sengrieķu mitoloģijā - pasaules un dievību pirmsākums.
- najāda Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfa.
- himera Sengrieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā - varens, mežonīgs milzis.
- titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- nimfa Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- fūrija Seno romiešu mitoloģijā - atriebības dieve.
- fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - skaistuma dieviete.
- parsisms Senpersu reliģijas forma (Irānā, Indijā).
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni. 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- bums Sensācija, ko kapitālistiskajās valstīs mākslīgi rada, lai (iedzīvošanās nolūkā) maldinātu sabiedrisko domu.
- sklerocijs Sēņotne pirmsziemošanas stadijā (dažām parazītiskajām sēnēm).
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do. Atbilstošā skaņa.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- starpsesija Sesija, kas notiek laikposmā starp kārtējām sesijām.
- la Sestās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
- Ārējās karantīnas kaitēkļi Sevišķi bīstami kaitēkļi, kuri nav konstatēti PSRS teritorijā.
- iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- pasiena Sienas apakšējā daļa. Vieta pie sienas apakšējās daļas. Arī pasekne (2).
- samezglot Sienot (ko), izveidot (tajā) mezglus.
- sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- mezglot Siet (ko), veidojot (tajā) mezglus.
- kretulis Siets graudu sijāšanai.
- kratīklis Sietveida ierīce lielāko (kā) daļu atšķiršanai no sīkajām, smalkajām.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai. Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
- Sieviešu kustība Sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
- Sieviešu darbs Sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).
- dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- kompanjons Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte.
- namamāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namamāte (1).
- Sabiedrības dāma Sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- atlaist Signalizēt, lai dodas projām.
- retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā.
- apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
- piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
- piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
- Keramzīta smiltis Sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
- maoisms Sīkburžuāziski nacionālistiska kustība Ķīnas Komunistiskajā partijā. Šīs kustības uzskatu kopums.
- atšķiras Sīki, arī bojāti graudi.
- miģele Sīks, vārīgs divspārņu kārtas kukainis ar garām kājām.
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi.
- perēt Sildīt arķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
- perēt Sildot olas ar savu ķermeni, pa nākt, ka tajās attīstās (mazuļi).
- paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
- Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
- Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
- Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- procents Simtajās daļās izteiktā (kā) skaitliskā vērtība.
- pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- Mērvienību sistēma Sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
- pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
- saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kura katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
- Decimālā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
- Binārā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no divām zemākajām vienībām.
- Binārā skaitīšanas sistēma Skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no divām zemākajām vienībām.
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- Kārtas skaitlis Skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- Kārtas skaitlis Skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- Logaritma bāze Skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- Logaritmu bāze Skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Skaitāmie kauliņi.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- Skaitāmie kauliņi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām. Šādas ierīces ripiņas.
- rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē.
- Harmoniska rinda (arī virkne) Skaitļu rinda (virkne), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3).
- Harmoniska virkne (arī rinda.) Skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3,...).
- Aritmētiskā progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
- Aritmētiskā progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- Progresīvā disimilācija Skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ciparotais bass.
- Ciparotais bass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ģenerālbass.
- Ciparotais bass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem. Ģenerālbass.
- repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis).
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- balss Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
- toņmeistars Skaņu režisors (piemēram, radio, televīzijas studijā).
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
- skapjaugša Skapja augšējā, horizontālā plāksne. Vieta, telpa virs šādas plāksnes.
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
- rinda Skatītāju zāles vietu kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē), kuras ir sakārtotas vienā līnijā.
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses. Skats (kā) virsējās daļas virzienā.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: ārskats.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā).
- priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā). Avanscēna.
- bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām. Attiecīgais žanrs.
- Jaunie tehniķi Skolēni, kas ārpusskolas un ārpusklases darbā iegūst praktisko iemaņu pamatus tehniskajā jaunradē.
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās.
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- barjerskrējiens Skrējiens, kurā jāpārvar vairāki šķēršļi, barjeras (2).
- pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Nosmakt.
- pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
- serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
- mafija Slepena antifeodāla savienība (19. gadsimtā Sicīlijā).
- mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija (Amerikas Savienotajās Valstīs), kas vajā nēģerus un progresīvus darbiniekus.
- rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
- izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- Dvēseles (arī sirds) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
- Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
- Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) Slēptākajās jūtās, domās. Slēptākajā cilvēka būtībā.
- sērfs Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfings.
- sērfings Slīddēlis bez burām (Klusajā okeānā), ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus. Sērfs.
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- Sliežu tīkls Sliežu ceļu kopums (kādā vietā, teritorijā).
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ēna Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
- iznerroties Slikti izdoties. Izbojāties.
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
- priekšslimība Slimība, kas noris pirms citas slimības. Slimība sākotnējā formā.
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- Ārējā infekcija Slimības dīgļu iekļūšana organismā no apkārtējās vides.
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa. Fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm. Zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
- Nervu slimības Slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- Nervu slimības Slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi.
- serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu. Vieta, kurā izveidojies šāds process.
- palāta Slimnieku istaba (slimnīcā, sanatorijā).
- Piena trieka Smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
- Piena trieka Smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
- kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
- piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
- Samaksāt ar (savām) asinīm Smagi ciest, arī iet bojā (savā darbībā, rīcībā).
- nokrist Smagi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa. Augstākais (celtnes) punkts.
- parfīms Smarža (parfimērijā).
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
- miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
- nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Sniega sega Sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko buržuāziskajā, aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
- Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
- parlaments Sociālistiskajās valstīs - ievēlējams augstākais varas un likumdošanas orgāns.
- krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- Ražošanas koncentrācija Sociālistiskajās valstīs - plānveidīga ražošanas sakopošana lielākajos ražošanas uzņēmumos.
- Ražošanas koncentrācija Sociālistiskajās valstīs - plānveidīga ražošanas sakopošana lielākajos rūpniecības uzņēmumos.
- banka Sociālistiskajās valstīs - valsts kredīta iestāde, kas koncentrē brīvos naudas līdzekļus, kreditē un finansē uzņēmumus, organizē naudas norēķinus un maksājumus tautas saimniecībā, regulē naudas apgrozību.
- gruntsgabals Sociālistiskajās zemēs - kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- Labējie sociālisti Sociālistisko partiju reformistiskie darbinieki (kapitālistiskajās valstīs).
- eseri Sociālistu revolucionārie partija (Krievijā no 1902. līdz 1920. gadam).
- Melnā sotņa Soda ekspedīcija (1905.-1907. gada revolūcijas laikā). Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot progresīvus sabiedriskos un politiskos darbiniekus, tīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- rūgt Soda veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties. Arī skābt.
- represijas Soda, spaidu, vajāšanas līdzekļi, ko lieto valsts administratīvas iestādes vai tiesa.
- metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plais purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
- saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
- represālijas Spaidu līdzekļi, varmācīga pretdarbība (parasti starptautiskajās attiecībās).
- nipelis Spaile vadītāja izolācijai elektriskajās spuldzēs.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
- nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- arodizglītība Speciālā izglītība, ko parasti iegūst profesionāli tehniskajās skolās.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- Ķirurģiskie cimdi Speciāli cimdi operācijām.
- Ķirurģiskie cimdi Speciāli cimdi operācijām.
- redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
- treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
- pasniedzējs Speciālists, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (buržuāziskās Latvijas Mākslas akadēmijā), ko vadīja izcils mākslinieks pedagogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- uviolstikls Speciāls stikls, kam raksturīga caurlaidība spektra ultravioletajā daļā.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
- iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- maņa Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.).
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
- pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
- ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- Spēka impulss Spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- Līniju spektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām. Līnijspektrs.
- Līniju spektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām. Līnijspektrs.
- līnijspektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām. Līniju spektrs.
- biljards Spēle ar bumbiņām uz speciāla galda ar caurumiem, kuros spēles gaitā jāievirza bumbiņas.
- novuss Spēle ar ripām uz speciāla galda ar stūros izveidotiem groziem, kuros spēles gaitā jāievirza ripas.
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
- Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
- Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
- Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
- trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spiežot pārdalīt.
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
- ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā). Iegailēties.
- motokross Sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- velokross Sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- meistarkandidāts Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- Sporta meistars Sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības. Sportists, kam ir šāda sporta klase.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- beisbols Sporta spēle ar bumbiņu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
- Labais (arī kreisais) malējais uzbrucējs Sporta spēļu komandas uzbrucējs, kas spēlē uzbrucēju līnijas labajā (kreisajā) malā.
- Tautas airēšana Sporta veids - braukšana ar parastajām airu laivām.
- jāšana Sporta veids - jājamzirgu iejāde un sacensības, jājot ar tiem.
- Dejotāji uz ledus Sportisti, kas specializējušies dejās uz ledus.
- bobslejists Sportists, kas specializējies bobslejā.
- staieris Sportists, kas specializējies garajās distancēs (piemēram, skriešanā, ātrslidošanā).
- hokejists Sportists, kas specializējies hokejā.
- jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā. Speciālists, kas iejāj un trenē sporta zirgus.
- rallists Sportists, kas specializējies rallijā.
- regbists Sportists, kas specializējies regbijā.
- spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
- eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt. Spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- modalitāte Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkave krišanu, slīdēšanu no kraujas.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga. Šīs pasugas dzīvnieks.
- rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- dumpis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu.
- stārķis Stārķveidīgo kārtas putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- slejstarpa Starpa starp slejām (3).
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
- landesvērs Starptautiska kontrrevolūcijas militāro spēku vienība cīņai pret padomju varu Baltijā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
- Savienības līgums Starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsis teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena Starptautiski darbaļaužu svētki 1. maijā, kurus atzīmē kopš 1886. gada.
- Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena Starptautiski darbaļaužu svētki 1. maijā, kurus atzīmē kopš 1886. gada.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- Stāstīt darbu Stāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
- celties Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa.
- trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaicīgi valda divu pretēju šķiru vara katra savā organizatoriskajā formā.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- auts Stāvoklis sporta spēlēs, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
- beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
- gals Stāvoklis, kad (kas) iet bojā, izbeidzas.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
- atbildība Stāvoklis, kad (piemēram, tiesā) ir jāatbild par savu rīcību, izturēšanos.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai. Pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- pavaldonība Stāvoklis, kad (valstī, teritorijā) valda pavaldonis.
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
- plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
- vaids Stiepta, šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
- konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus). Lietojot sabojāt.
- beigts Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem). Nederīgs.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
- spraust Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu.
- Stomatoloģiskais krēsls Stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- Stomatoloģiskais krēsls Stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- nesējs Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- lokauts Strādnieku masveida atlaišana no darba (kapitālistiskajās valstīs).
- proletariāts Strādnieku šķira kapitālistiskajā sabiedrībā.
- arodbiedrība Strādnieku šķiras masu organizācija strādnieku interešu aizstāvēšanai (kapitālistiskajās valstīs).
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp. _imperf._ Brāzties šurp. Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā). Iebrāzties (2).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
- piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti par troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa. Viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties). Ātri (1).
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
- apsviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā. _imperf._ Sviesties apkārt.
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
- cirsties Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
- Traukties augšā Strauji celties kājās. Strauji celties no miega stāvokļa.
- izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par putniem, kukaiņiem.
- noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- degt Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
- Krist pie kājām Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- uzrauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- uzšauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
- noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
- nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, fašistiskās Vācijas armijā).
- Tanku dūre Strēlnieku reaktīvs prettanku ierocis (piemēram, žašistiskās Vācijas armijā).
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- kitāra Strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments (senajā Grieķijā).
- burlaks Strūdznieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Akadēmiskais parādnieks Students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
- korporācija Studentu organizācija (kapitālistiskajās valstīs).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko). Stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām).
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- fenomenālisms Subjektīvi ideālistisks virziens filozofijā, kurš par vienīgo realitāti uzlūko apziņas parādības (fenomenus).
- palinģenēze Sugas attīstības agrāko pazīmju parādīšanās organisma dīgļa stadijā.
- sirpjsūnas Sūnas, kam ir raksturīgas sirpjveidā lapas un kas aug zāļu purvos, slapjās pļavās.
- nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
- sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
- apgabaltiesa Svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāko lietu otrās instances tiesa buržuāziskajā Latvijā un pirmsrevolūcijas Krievijā.
- muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam. Izdegt.
- vīle Svītrveida audu bojājums (augiem).
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
- Tautas airēšana Šāda braukšana ar parastajām laivām.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa (piemēram, policijā).
- kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
- stampāt Šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.). Šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
- krāsa Šāda viela, ko izmanto tēlotājā mākslā (galvenokārt glezniecībā).
- mežniecība Šādas vienības pārvalde. Celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
- ievainojums Šāds audu bojājums (augiem).
- replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
- Augšupējā līnija Šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm un beidzot ar vecākajām.
- Lejupējā līnija Šāds kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- firma Šāds rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība (kapitālistiskajās valstīs).
- problēma Šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
- četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
- divvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina divos gājienos.
- trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos.
- daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- šaipus Šaipusē. Šajā pusē.
- pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim. Līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- pašreiz Šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
- diena Šajā laika posmā.
- pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī.
- nakts Šajā laikposmā.
- Šajā (arī šai) saulē Šajā pasaulē, dzīvē uz zemes.
- Šai saulē Šajā pasaulē. Virs zemes.
- šoreiz Šajā reizē.
- Pieteikt šahu Šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu «šahs».
- monotipija Šajā tehnikā veidots darbs.
- reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
- patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
- sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- gibons Šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva senās Grieķijas un Romas mākslā. Attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās. Reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
- apņēmība Šis rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- ārsiena Šīs sienas ārējā puse.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- lauzt Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
- Keramzīta šķembas Šķembas, ko iegūst no keramzīta oļu rupjākajām frakcijām, tās sadrupinot.
- diafragma Šķērsām novietota audu plātne dobā stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
- barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- novārījums Šķidrums, kurš ir iegūts, vārot (ko) tajā.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi). Šķobot (seju), izveidot (tajā grimases). Arī izvaibstīt.
- vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas). Veidot (sejā) grimasi.
- nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
- atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
- aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
- auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
- konsjeržs Šveicars, vārtsargs (Francijā).
- vieta Tā, ka (attiecīgajā situācijā) iederas, ir vajadzīgs.
- Pa spēkam Tā, ka (kas) atbilst, ir piemērots (kāda) fiziskām, garīgām spējām. Tā, ka (kāds) spēj, iespēj, var (ko darīt, veikt).
- sērijveidā Tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1). Tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai. Tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem). Pirmajā, galvenajā vieta.
- taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
- Pa kreisi Tā, ka atrodas kreisajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- Pa labi Tā, ka atrodas labajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- nelieta Tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs.
- Līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī Tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
- tuvu Tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
- pušu Tā, ka ir saplīsis, arī ieplīsis. Tā, ka ir radies caurums, bojājums.
- tālu Tā, ka jāpaiet samērā ilgam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas. Arī jocīgi, dīvaini.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- laukā Tā, ka vairs neatrodas (piemēram, kādā situācijā, stāvoklī).
- hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
- Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Tabulas apakšējā daļa.
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- augsts Tāda (skaņa), kas ietilpst otrajā oktāvā.
- pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
- tādi Tādējādi.
- procentīgs Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko ir jāmaksā procenti (2).
- bezprocentīgs Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti.
- rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- zābakots Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
- lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- daudzsološs Tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē).
- aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
- auksts Tāds (ēdiens), kas nav jāpasniedz silts.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- skaļš Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- kluss Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- iespraust Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintakstiski neatkarīgs un niansē teikumu saturu.
- iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
- nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
- delikāts Tāds, ar kuru jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
- nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
- ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā. Iedomāts, fantāzijā eksistējošs. Nereāls.
- zābakots Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
- sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- caurs Tāds, kam ir bojājumi, arī brūces.
- vainīgs Tāds, kam ir bojājums (piemēram, par locekļiem, orgāniem).
- otrējāds Tāds, kam ir cits veids. Tāds, kas izpaužas citā, arī pretējā veidā.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis. Tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- jābūtīgs Tāds, kam ir jābūt, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
- nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
- piešots Tāds, kam ir jātnieka pieši.
- pieredzējis Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas.
- caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas (par ēkām, parasti vecām).
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- mērens Tāds, kam ir nosliece uz kompromisiem (politiskajā darbībā, pārliecībā).
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem. Tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
- plakandibena Tāds, kam ir plakans pamats, dibens (parasti par ielejām).
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjātas (par psihisku stāvokli).
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
- plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
- vīžains Tāds, kam ir vīzes kājās, tāds, kas mēdz valkāt vīzes.
- skrajziedu Tāds, kam ir ziedi skrajās ziedkopās (par augiem).
- truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- neglābjams Tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu).
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem). Zemzaru.
- sekundārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
- terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē. Arī trešējs.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
- kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- pavēls Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
- paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz pirmajām rīta stundām.
- parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
- patiess Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
- īsts Tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm. Patiesais.
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
- sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- pakļauts Tāds, kas atrodas (kā, piemēram, dabas apstākļu, ārējās vides) spēcīgā iedarbībā.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas. Tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
- ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
- iekšējs Tāds, kas atrodas iekšpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
- ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora. Tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: labais.
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam. Pretstats: priekšējs.
- nomaļš Tāds, kas atrodas telpas, platības malējā daļā.
- apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvākajā apkārtnē.
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (ķermeņa, orgāna) virsējā kārtā, arī daļā.
- pierobeža Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo šādā teritorijā, apvidū.
- starpsiju Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sijām.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām. Iekšējs.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām. Pirmatnējs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz augstākajām mācību iestādēm, tām raksturīgs.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- jauniesaucamais Tāds, kas attiecas uz kārtējo iesaukumu aktīvajā karadienestā.
- agrs Tāds, kas attiecas uz pirmajām rīta stundām.
- vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
- zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, līdzīgā (par notikumu, norisi).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.).
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli). Pretimbraucošs.
- pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā (par transportlīdzekļiem).
- priekšāstāvošs Tāds, kas būs turpmākajā laikposmā, nākotnē. Nākamais.
- nākamais Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē.
- nākošs Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē. Nākamais (3).
- apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno. Tāds, par ko jākaunas.
- pastāvīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (per cilvēkiem, organizācijām u. tml.).
- nakts Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
- vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
- promejošs Tāds, kas dodas projām.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- viņmāju Tāds, kas dzīvo, arī pastāv, noris citā, arī kaimiņu mājā.
- pusmiris Tāds, kas gandrīz ir aizgājis bojā (par augiem, augu kopumu).
- sagitāls Tāds, kas gareniski daļa (organismu, tā daļu) labajā un kreisajā pusē.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā. Arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
- neitrāls Tāds, kas ieņem vienādu nostāju pret abām strīdīgajām pusēm. Objektīvs.
- federatīvs Tāds, kas ietilpst federācijā (2). Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem.
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1). Tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai. Tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā. Vienkāršs.
- nakts Tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā (par dzīvniekiem, augiem).
- dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
- jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē). Tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti it nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
- pagājušais Tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku). Iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis pirms tagadējā, pašreizējā (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā (par cilvēkiem).
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pērnais Tāds, kas ir bijis, nolicis vai radies pagājušajā gadā.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā. Iepriekšējais.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem). Saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
- priekšpēdējais Tāds, kas ir darbojies pirms kāda pēdējā (par cilvēku).
- uzpūst Tāds, kas ir deformēts produktu, parasti konservu, bojāšanās rezultātā - par trauku, tā daļu.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
- sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
- rafinēts Tāds, kas ir izsmalcināts, izkopts vissīkākajās niansēs (parasti par mākslas darbu).
- novatorisks Tāds, kas ir jauns (radošajā darbībā).
- operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
- steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs. Tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
- rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību (par psihi, tās funkcijām).
- nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
- obligāts Tāds, kas ir noteikts, pamatots ar tiesību normām, likumu un ir jāizpilda.
- vējnoturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret vēja iedarbību (parasti par celtnēm, konstrukcijām).
- vietējs Tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktā vietā, teritorijā.
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu. Tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu. Arī pretdarbīgs.
- rezerve Tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā.
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem).
- siena Tāds, kas ir paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šāda norobežojuma vai iebūvēšanai tajā.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
- pašpārliecināts Tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- pirmējs Tāds, kas ir pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- sekundārs Tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts. Otrējs (2).
- trešējs Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties trešajā posmā, fāzē u. tml.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā. Tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju. Tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piemēram, par vietu, norisi).
- sanitārs Tāds, kas ir specializējies sanitārijā, veselības aizsardzībā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi). Telpās esošs, telpām piemērots.
- neveikls Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības. Nemākulīgs.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu. Tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- ziemzaļš Tāds, kas ir zaļš ziemā (par augu lapām, skujām).
- savlaicīgs Tāds, kas ir, notiek īstajā brīdi, īstajā laikā.
- pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi. Arī izcils.
- pirmklasīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi. Arī izcils. Pirmšķirīgs (2).
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā).
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (par parādībām sabiedrībā). Postīgs (1).
- liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju.
- abpusgriezīgs Tāds, kas izraisa divējādas - abām pusēm nevēlamas sekas, iedarbojas divējādi.
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
- vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti. Tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
- kreolisks Tāds, kas izveidojies divu valoda mijiedarbībā (parasti par valodu kolonijās).
- trīsuļains Tāds, kas jāsulo (1), trīs (1). Tāds, kas mēdz trīsuļot, tušēt. Trīsulīgs (1).
- vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem. Arī viltīgs, liekulīgs.
- neizturīgs Tāds, kas kādā darbībā ātri nogurst (parasti par kājām, rokām).
- pusautomātisks Tāds, kas kādā darbības ciklā noris patstāvīgi, bet tā pārējā daļā - ar cilvēka līdzdalību.
- rupjš Tāds, kas krasi neatbilst pieņemtajām normām, likumiem (piemēram, par kļūdu, pārkāpumu).
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo. Arī možs, mundrs, optimistisks.
- pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- maigs Tāds, kas nav kontrastains, krass (par līnijām, formām).
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās (par tautu, valsti).
- rets Tāds, kas nav parasts (par cilvēku, tā īpašībām, spējām).
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgajām vērtībām.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Neitrāls (6).
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Vispārlietojams.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā. Tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām.
- vājš Tāds, kas nav sātīgs, trekns, kalorijām bagāts (par ēdienu).
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- mīksts Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- necilvēcisks Tāds, kas neatbilst cilvēka iespējām, spēkiem. Pārmērīgi grūts, smags.
- apgrēcīgs Tāds, kas neatbilst pieņemtajām normām.
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi). Tāds, kas neatkārtojas.
- ārkārtīgs Tāds, kas neiekļaujas parastajās normās, neatbilst parastajam veidam. Sevišķs. Sevišķi liels.
- necils Tāds, kas neizceļas citu vidū ar ko sevišķu, ar izcilām spējām, īpašībām (parasti par cilvēku).
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- slēgts Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
- vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp). Arī trausls (1).
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību). Ļoti noteikts, stingrs.
- neražojošs Tāds, kas neražo materiālās vērtības. Tāds, ko neizmanto materiālajā ražošanā.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- nešķīstošs Tāds, kas nešķīst dotajā vielā (parasti šķidrumā).
- neizsmeļams Tāds, kas nevājinās, nemazinās (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts. Kropls (2).
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām. Kropls (3).
- neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- virsējais Tāds, kas noris (kā) augšējā kārtā, slānī.
- bezavāriju Tāds, kas noris bez avārijām.
- gargabalu Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām). Tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās, tiek veikts vienmērīgi noteiktā secībā, bez krasām pārejām, pārmaiņām, bez krasa pavērsiena.
- simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām). Arī slepens.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- daudzpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- vairākpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- diena Tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā.
- pašreizējs Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
- dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
- komunistisks Tāds, kas pamatojas uz komunisma idejām, tāds, kas pauž komunisma idejas.
- pļava Tāds, kas parasti aug šādā platībā, zālājā (par augiem, to sugām).
- pļava Tāds, kas parasti ir sastopams šādā platībā, zālājā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- vasara Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- ziema Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā. Nereāls, šķietams.
- vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- viņējais Tāds, kas pastāv, noris (kā) pretējā, piemēram, pusē, malā, galā.
- pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
- pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas kārtējās gadadienas.
- pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
- starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- starprevolūciju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp revolūcijām.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām. Starpnacionāls.
- vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- pavasaris Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- rudens Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- krist Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- otrais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par ko citu līdzīgu.
- pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- indoeiropiešu Tāds, kas pieder pie sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītas valodu saimes. Tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- lēcējtipa Tāds, kas pielāgots lēkšanai (par kukaiņu kājām).
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam jēdzienam, paraugam (pēc savām būtiskajām pazīmēm). Arī dabisks.
- suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes, parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
- pašpaļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi (saviem spēkiem, spējām u. tml.).
- promplūstošs Tāds, kas plūst projām.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus. Tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- smaržīgs Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
- parazītisks Tāds, kas rodas kā blakusefekts (kā) tehniskajā realizācijā.
- dārzs Tāds, kas saistīts ar dārza (1, 2) ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam (1, 2) vai atrodas tajā.
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- trohajisks Tāds, kas sarakstīts trohajā. Saistīts ar trohaju, tam raksturīgs.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
- daudzsekciju Tāds, kas sastāv no daudzām sekcijām.
- daudzsēriju Tāds, kas sastāv no daudzām sērijām.
- divsēriju Tāds, kas sastāv no divām sērijām.
- vairāksēriju Tāds, kas sastāv no vairākām sērijām.
- vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
- idejisks Tāds, kas satur progresīvas idejas. Tāds, kas ir saistīts ar progresīvām idejām.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
- nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
- nākošs Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē. Nākamais (2).
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
- kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām. Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- nākamais Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
- nākošs Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
- tālākejams Tāds, kas turpmāk ir jāveic ejot.
- mazapzinīgs Tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam ir vajā atbildības, pienākuma sajūta.
- labs Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, satura saistībā, bez kļūmēm (par runu, valodu u. tml.).
- pusauga Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
- atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- priekšpēdējais Tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
- pretimplūstošs Tāds, kas virzās, plūst (kādam) pretī, pretējā virzienā.
- ūdens Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
- produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- rūpniecība Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst šajā tautas saimniecības nozarē. Arī rūpniecisks.
- pēcpļaujas Tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas.
- roka Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- tārpains Tāds, ko ir sabojājuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis. Tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) augsta temperatūra.
- aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- ugunsdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns. Ugunsizturīgs.
- siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra. Siltumizturīgs.
- salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
- sārmizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sārms.
- sviedrizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sviedri.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens. Ūdensizturīgs.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- vējizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) stiprs vējš.
- salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem). Viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- nelikvīds Tāds, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam (par materiālu, ražojumu).
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai. Tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi).
- steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību). Tāds, kas norisinās ātri.
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu. Tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- kraupjains Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- liktenīgs Tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu).
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības. Tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- ogļains Tāds, kura ārējā kārta ir apdegusi, pārogļojusies.
- katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
- traģisks Tāds, kura cēlonis ir nelaimes gadījums vai slepkavība (par cilvēka bojāeju).
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1). Bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
- nepareizs Tāds, kura funkcijās ir novirze no normas. Nepareiza redze.
- pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pieņemtajām uzvedības, izturēšanās normām.
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs.
- vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
- trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
- tapa Tāds, kura konstrukcijā, uzbūvē ir izmantoti šādi elementi, šādas detaļas.
- resns Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
- tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
- reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- vesels Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
- laiks Tāds, kura nozīmē ir ietverts laika nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
- nolūks Tāds, kura nozīmē ir ietverts šāda rezultāta nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties. Variabls.
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām).
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām). Uzmācīgs (2).
- pusasiņu Tāds, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautām.
- ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums. Darbietilpīgs.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu. Tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- maksa Tāds, par kā izmantošanu ir jāmaksā.
- dārgs Tāds, par ko daudz jāmaksā. Pretstats: lēts.
- lēts Tāds, par ko maz jāmaksā. Pretstats: dārgs.
- neapliekams Tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi.
- brīvs Tāds, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas.
- bezmaksas Tāds, par ko nav jāmaksā. Tāds, ko saņem bez atlīdzības.
- beznorēķina Tāds, par ko nav jānorēķinās.
- skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
- taipus Taipusē. Tajā pusē.
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- Gaisa līnijā Taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
- Pie tās pašas (vienas) reizes Tajā pašā reizē.
- Pie reizes Tajā pašā reizē. Reizē.
- atpakaļ Tajā pašā vietā. Tepat.
- toviet Tajā vietā, noteiktā, jau zināmā vietā.
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
- nostūris Tāla vieta (kādā teritorijā). Mala.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- čeks Talons, uz kura pārdevējs uzraksta naudas summu, kas pircējam jāsamaksā kasē.
- koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- kuitala Tārtiņveidīgo kārtas lielākais putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām.
- nākotne Tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma.
- darāms Tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara.
- lasāmviela Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), kas paredzēts lasīšanai. Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), ko (kāds) parasti lasa.
- Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- mantojums Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem laikposmiem.
- relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- mantojums Tas (parasti vērtīgais kultūra), ko iegūst, pārņem no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem darbiniekiem.
- glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta). Iespēja izglābties.
- puscaurceļotājs Tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju. guvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm).
- brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- skujēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt no skujām (par dzīvniekiem).
- perētājs Tas (tāds), kas perē attiecīgajā apvidū (par putniem). Tas (tāds), kas perē.
- ziemotājs Tas (tāds), kas ziemo attiecīgajā teritorijā (par putniem). Ziemotājputns.
- izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
- sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis, lai iegūtu doto skaitli.
- vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
- hobijs Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā). Vaļasprieks.
- substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
- nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
- zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt. Darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs. Tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- daļa Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kopējā, veselā), tas, uz ko ir tiesības.
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas) Pārpalikums.
- iekšas Tas, kas atrodas kur iekšā. Iekšējās daļas (piemēram, mašīnām).
- nākamais Tas, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
- izsijas Tas, kas ir izsijāts. Arī atsijās.
- mazgājams Tas, kas ir jāmazgā. Tas, ko mazgā.
- paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas. Atliekas.
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- darbs Tas, kas jāprot un jāveic kādas specialitātes amatniekam, strādniekam, kalpotājam. Profesija, arods.
- intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas. Paliekas.
- atsijas Tas, kas sijājot ir atdalījies, atbiris (parasti no graudiem).
- gruži Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, cilvēka apziņā, radošajā darbībā).
- reģenerāts Tas, ko iegūst reģenerācijā (2).
- mērķis Tas, kur jātrāpa ar sitienu, grūdienu, dūrienu u. tml.
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni. Šī koka koksne.
- karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- kazahi Tauta - Kazahijās PSR pamatiedzīvotāji.
- inguši Tauta, kas dzīvo Čečeniešu-Ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (galvenokārt tās rietumu rajonos).
- angļi Tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā.
- maķedonieši Tauta, Maķedonijas Sociālistiskās Republikas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā).
- vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- Nacionālais konvents Tautas sapulce Francijā (1792. gadā).
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
- Dvēseļu revīzija Tautas skaitīšana pirmsrevolūcijas Krievijā (feodālismā) galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- karnevāls Tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā).
- malajieši Tautas, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā).
- hotentoti Tautība Namibijā (Dienvidrietumāfrikā).
- hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Krimā, Lietuvas PSR, Polijā.
- slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
- ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši).
- salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pārtecēt Teciņus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
- radiotehnika Tehnikas nozare, kas pēti radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
- Televīzijas tīkls Tehnisko līdzekļu komplekss televīzijas raidījumu īstenošanai noteiktā teritorijā.
- vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
- rekuperācija Tehnoloģiskā procesā izlietotās enerģijas vai izlietotā materiāla dalās atjaunošana un izlietošana šajā pašā pro cesā.
- Teikt (arī sacīt) priekšā Teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- dubultloceklis Teikuma palīgloceklis ar divējām sintaktiskajām attieksmēm. Divattieksmju teikuma palīgloceklis.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- ievads Teksts (iespieddarba sākumā), kas ievada (šajā darbā).
- prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
- Galvas gabals Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
- Galvas gabals Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
- Lasāmais gabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā). Lasāmais gabals.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- manipulators Telegrāfijā - ierīce telegrāfa signālu iegūšanai (raidīšanai), piemēram, Morzes telegrāfa atslēga.
- pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
- pārvērst Tēlojot ko, izveidot (sevi) ārējā izskatā, uzvedībā, darbībā atbilstoši lomai.
- satīra Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
- pastorāle Tēlotājā mākslā - idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu.
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- lokālisms Tēlotājā mākslā - krāsas, krāsas toņa saistīšana ar noteiktu priekšmetu.
- lokāls Tēlotājā mākslā - tāds, kas piemīt priekšmetam pašam (par krāsu, krāsu toni).
- plastika Tēlotājā mākslā - telpisku, apjomīgu darbu veidojums. Arī tēlniecība, skulptūra.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
- priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- pagrīda Telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu.
- bēniņi Telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu. Jumta telpa.
- kopkajīte Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
- starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- panelis Telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums). Arī plātnes šādai apdarei.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- halucinācija Tēls, sajūta, kas rodas psihē bez ārējām ierosām, ja ir psihiski traucējumi.
- galerija Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
- kavalkāde Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
- reminiscence Tematisks materiāls (skaņdarbā), kas ir veidots no kādas (tajā) agrāk izmantotas tēmas.
- Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- pārtenterēt Tenterēļot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- dogmatika Teoloģijā - reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts.
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
- reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
- Neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- zona Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība. Karaspēka saskares līnija ar pretinieku. Stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- Kurzemes katls Teritorija, kurā atradās Kurzemē ielenktās hitleriešu karaspēka daļas (Lielajā Tēvijas karā).
- apbūve Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- avantūrisms Tieksme uz avantūrām. Atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
- pagasttiesa Tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- kasācija Tiesas spriedumu, lēmumu pārsūdzība likumā noteiktajā termiņā un tās izskatīšana augstākās instances tiesā.
- diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesā nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā līdz 1940. gadam).
- Tiesu pristavs Tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Tiesu pristavs Tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā). Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Vārda burtiskajā nozīmē Tiešajā nozīmē.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar roku) Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar roku) Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- obščina Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kopiena Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kas raksturīgs pirmskapitālistiskajām formācijām.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā. Agrāk. Iepriekš.
- ciest Tikt bojātam (par augiem).
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- dabūt Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- ieaijāties Tikt ieaijātam.
- nākt Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).
- krist Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā (piemēram, par pilsētu).
- iesākties Tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- izbojāties Tikt izbojātam (1).
- iznākt Tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.). Tikt laistam klajā.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam. Aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- Stāties darba ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties darbā (arī ekspluatācijā) Tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- Stāties (darba) ierindā Tikt nodotam eksplutācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.).
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- (No)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura Tikt pārdotam ūtrupē. Kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- pāriet Tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.).
- parādīties Tikt publicētam, laistam klajā.
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- iesākties Tikt veiktam pašā pirmajā posmā. Norisēt paša pirmajā posma.
- sākties Tikt veiktam pirmajā posmā. Norisēt pirmajā posmā.
- sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- muca Tilpuma mērvienība - aptuveni 491,96 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā). Attiecīgais šķidruma daudzums.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
- ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido. (to vēlamajā formā).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
- pārtipināt Tipinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
- komercija Tirdzniecība, tirdznieciski darījumi (parasti kapitālistiskajās valstīs).
- komercbanka Tirdzniecības banka (kapitālistiskajās valstīs).
- faktorija Tirdzniecības kantoris un apmetne, ko tirgotāji organizē kolonijās.
- kupcis Tirgotājs (parasti pirmsrevolūcijas Krievijā).
- ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1924. gadam).
- paštīrīšanās Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- tīrummala Tīruma [1] tuvākā apkārtne. Tīruma [1] malējā daļa.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
- Vārdu formula Tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratortraleris.
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pajūgs Transportlīdzeklis - rati, ragavas ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku.
- refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai. Puķu pods.
- Puķu pods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai. Puķupods, puķpods.
- Puķu pods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai. Puķupods, puķpods.
- retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
- krāteris Trauks vīna atšķaidīšanai (senajā Grieķijā).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
- paleozojs Trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma (kad attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi).
- mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do. Atbilstošā skaņa.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
- nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
- trīskrāsains Trijās krāsās.
- fokbura Trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta.
- lāpstiņa Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- auri Troksnis, kas rodas brāzmainā vējā, stiprā vētrā.
- troņprincis Tronmantnieka tituls (dažas monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls. Arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- taifūns Tropiskais ciklons, kas rodas Klusajā okeānā un virzās gar Ķīnu, Koreju, Japānu līdz Ohotskas jūrai.
- kapoks Tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
- satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
- satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
- skrofuloderma Tuberkulozes infekcijas ārējās izpausmes forma.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- injekcija Tukšuma piepildīšana mūrī, betonā, iespiežot tajā cementa javu.
- nakts Tumsa, arī raksturīgais apgaismojums šajā laikposmā.
- rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā.
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā. Rūsakmens.
- Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai. Attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas. Arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu. Ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā attīstītajā un vēlajā feodālismā).
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- Uz vietas Turpat, attiecīgajā vietā.
- pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
- Pārņemt (kā) pavedienu Turpināt kāda darbību (parasti vēlamajā, tajā pašā virzībā, veidā).
- Braukt ierastās (arī vecās) sliedēs, arī braukt pa ierastām (arī vecām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm Turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- pēclaikā Turpmākajā laikposmā, nākotnē. Beigās. Beidzot.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- munīcija Uguns šaujamieroču (parasti kaujā lietojamais) šaujamais materiāls.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Cehoslovakijā un Polijā.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- tranzītupe Upe, kas atrodas divu vai vairāku valstu teritorijās un ko (parasti) izmanto tranzītam.
- saurbināt Urbinot radīt caurumus. Urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saurbt Urbjot radīt caurumus. Urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- Uz bērnu bērniem Uz nākamajām paaudzēm Tā, ka jutīs nākamās paaudzes.
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- riņķis Uz pretējo pusi, pretējā virzienā, stāvoklī. Otrādi.
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
- noara Uzarta augsnes virsējā kārta.
- iradiācija Uzbudinājuma vai kavēšanas procesa izplatīšanās (centrālajā nervu sistēmā).
- kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
- iebūvēties Uzcelt sev ēku (kādā teritorijā, arī citu celtņu vidū).
- Rakstu darbi Uzdevumi, kas skolēniem jāizpilda rakstveidā.
- problēmuzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās. Problēmiskais uzdevums.
- Problēmiskais uzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās. Problēmuzdevums.
- Problēmiskais uzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās. Problēmuzdevums.
- trisekcija Uzdevums, kurā dotais leņķis jāsadala trijās vienādās daļās.
- stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
- uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
- biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
- sanēt Uzlabot (piemēram, uzņēmuma, rūpnīcas) finansiālo stāvokli (parasti kapitālistiskajās valstīs).
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu. Arī mobilizēt.
- uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā (kapitālistiskajās valstīs).
- komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums).
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
- pavadīt Uzraudzīt, kā (transportlīdzeklis) paredzētajā laikā, arī atbilstošos apstākļos dodas ceļā.
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā. Darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē. Arī evolucionisms.
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību). Panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- redzams Uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
- retranslēt Uztvert un noraidīt tālāk (signālus) tādos pārraides traktos, kuros (tie) jāraida lielākā attālumā.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- čempions Uzvarētājs, pirmās vietas ieguvējs čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir uzvarētājam, pirmās vietas ieguvējam čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs.
- feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem.
- paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm).
- trūdgrauži Vaboļu dzimta, pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un senatnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml. Šīs dzimtas vaboles.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā pasaules karā vai Lielajā Tēvijas karā).
- ostrublis Vācijas okupācijas varas 1916. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- ostmarka Vācijas okupācijas varas 1918. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- Zobenbrāļu ordenis Vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā (no 1202. līdz 1237. gadam), kuras mērķis bija Baltiasj iekarošana.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- teitoņi Vācu ordeņa brāļi, locekļi (parasti Baltijā).
- rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
- rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
- prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
- koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvadīt Vadot atgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
- pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē.
- refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
- saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Refrižeratorvagons.
- Izotermiskais vagons Vagons ātri bojājošos produktu pārvadāšanai pazeminātā temperatūrā.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases).
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam). Galotne (1).
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam).
- nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa.
- Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
- locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
- atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
- kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus. Vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
- kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot. Mīdīt (1).
- atspaidīt Vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu). Vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- bradāt Vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot).
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
- jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
- atēna Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā).
- Pašā (arī tieši) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā.
- Pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē Vajadzīgajā brīdī, momentā.
- Pašā reizē Vajadzīgajā brīdī, momentā.
- Tieši (arī pašā) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā. Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
- izvajāt Vajājot izklīdināt (cilvēkus).
- izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus).
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkt (1).
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkuļot (1).
- neass Vāji attīstīts, arī notrulinājies (piemēram, par prātu, uztveres spējām).
- indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām)
- suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
- priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
- kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā.
- kanclers Valdības galva (ķeizariskajā Vācijā, hitleriskajā Vācijā, Vācijas Federatīvajā Republikā).
- ministrs Valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- senāts Valdības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
- cariene Valdniece (pirmsrevolūcijas Krievijā). Šīs valdnieces tituls.
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- maharadža Valdnieks (Indijā). Šī valdnieka tituls.
- radža Valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā). Šī valdnieka tituls.
- faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē).
- tirāns Valdnieks tirānijā (1).
- tirāns Valdnieks tirānijā (2).
- vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
- gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
- pārvaldīt Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu).
- Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
- Dzīvā valoda Valoda, kurā attiecīgajā laikmetā runā cilvēku grupa.
- Iekšējā runa Valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
- okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Nāciju Līga pēc Versaļas miera līguma noteikumiem piešķīra uzvarētājām valstīm, sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas.
- žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā). Policija. Arī militārā policija.
- Tautas policija Valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai (Vācijas Demokrātiskajā Republikā).
- aristokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
- Muitas politika Valsts iekšējās tirdzniecības politika, kas reglamentē preču importa vai eksporta apjomu, struktūru un noteikumus.
- domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves) buržuāziskajās valstīs.
- dotācija Valsts līdzekļu asignējums (organizācijām vai uzņēmumiem) plānotā zaudējuma segšanai.
- reihsministrs Valsts ministrs (fašistiskajā Vācijā).
- Pozitīva neitralitāte Valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās.
- Pozitīva neitralitāte Valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās.
- Neitralitāte karā Valsts nepiedalīšanās ar militārām operācijām kādā karojošo valstu pusē.
- pārstāvniecība Valsts orgāns sociālistiskajā federācijā, kurš saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- kamera Valsts pārvaldes organizācijas forma (piemēram, buržuāziskajā Latvijā pēc 1934. gada). Attiecīgā iestāde.
- direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam).
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc līguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
- Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
- Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
- stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā).
- bufervalsts Valsts, kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- Vārda parastā (arī parastajā) nozīmē Vārda tiešajā nozīmē (bez nozīmes pārnesuma).
- Vārda burtiskajā nozīmē Vārda tiešājā nozīmē.
- Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- vārdforma Vārds kādā no tā morfoloģiskajām formām.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
- iespraudums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
- regresija Vārdu savienojumu lietojums pretējā kārtībā.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām). Arī glezns (1).
- zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- jūgs Veca laukuma mērvienība - piemēram, 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā).
- ugunsrati Vecajā Derībā - ugunīgi rati ar ugunīgiem zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā). Cara ģimenes locekļu tituls (pirmsrevolūcijas Krievijā). Feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
- Peldošais zārks Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
- Peldošais zārks Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa. Vieta zem vēdera.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšējā orgāna vienlaicīga savilkšanās.
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.). Nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvest Vedot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Atvest (kādam ko).
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos). Šāda veģetācijas tipa mežs.
- Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- iecistēties Veidojot cistu, ievietoties tajā.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- rāmis Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu). Arī ietvars.
- vārstulis Veidojums (piemēram, sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- rudens Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- romanizēt Veidot (daiļdarbu) ar romānam raksturīgām mākslinieciskajām īpatnībām.
- sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošajām vielām.
- stiegrot Veidot (ko, piemēram, konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
- sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm).
- ligzdot Veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem).
- sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
- rasties Veidoties (psihē) - piemēram, par domām, idejām.
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām). Veidoties (par domām, idejām). Pieaugt (par spēku).
- dzimt Veidoties, rasties (par domām, atziņām, idejām u. tml.).
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- noripot Veikli noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
- nākotne Veiksme, panākumi turpmākajā darbībā (kādā nozarē).
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
- darboties Veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.).
- ierosināt Veikt sākotnējās darbības tiesas procesā.
- urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.). Urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
- ķerties Veikties zvejā, retāk medībās.
- Dzērvju zābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- Dzērvju zābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Vēlēt laimes Vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
- Vēlēt laimes Vēlēt (jubilejās, svētkos vai. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- zemste Vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija (orgāns) Krievijā.
- Plurālais votums Vēlētāja tiesība (dažās buržuāziskajās valstīs) nodot vairākas balsis atkarā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza vairākās dzīvesvietās.
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gadsimta beigām).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā. Velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- Iedzīšanas brauciens Velosporta disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot pretējās treka pusēs.
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- Velkmes skapis Ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- Velkmes skapis Ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- hemoroīdi Vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas apakšējā daļā.
- saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
- tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
- virga Verga (zemledus zvejā).
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
- vērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu.
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
- boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
- korrida Vēršu cīņas (piemēram, Spānijā, Meksikā).
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- sprūdīt Vērt, arī laist vajā (ko).
- šķirties Vērties vajā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
- siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
- stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml. Vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- kamertiesa Vēst. Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
- pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā). Augu sega. Augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Augu valsts.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Dzīvnieku valsts.
- ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Melnā vētra Vētra, kas aiznes no laukiem augsnes virsējās daļas.
- vibrotehnika Vibrāciju iegūšanas, izmantošanas, kontroles tehnika. Arī tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes un līdzekļus vibrāciju iegūšanai, izmantošanai, kontrolei, kā arī aizsardzībai pret vibrācijām.
- trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
- reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- licejs Vidējā mācību iestāde (piemēram, Rietumeiropā).
- karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
- korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- Medicīnas skola Vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavo reliģisku organizāciju amatpersonas.
- Skolotāju seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- andante Vidējā tempā.
- politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- Vidējā pusnakts Vidējās Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Vidējā pusnakts Vidējās Saules apakšējās kulminācijas moments.
- Vidējā pusdiena Vidējās Saules augšējās kulminācijas moments.
- Vidējā pusdiena Vidējās Saules augšējās kulminācijas moments.
- mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis. Kārtības uzturētājs ceremonijās. Pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases). Izvaibstīt.
- saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
- skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs (pirmsrevolūcijas Krievijas un dažās ārzemju armijās).
- Kaujas rati Viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
- līgoties Viegli šūpoties (piemēram, vējā).
- čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam).
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās. Rītakurpes.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- rītatērps Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
- Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
- Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
- sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
- papildviela Viela, ko izmanto papildus parastajām vielām, pamatvielām.
- kontrastviela Viela, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
- katalizators Viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās.
- segnetoelektriķis Viela, kurai noteiktā temperatūru intervālā piemīt polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- Visuma blīvums Vielas daudzums Visuma novērojamajā daļā jeb Metagalaktikā, kas attiecināts uz šās daļas tilpumu.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām. Arī humuss.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Rinda.
- virkne Vienā līnijā novietots vai novietojies, arī izveidojies (priekšmetu, kādu veidojumu) kopums.
- rinda Vienā līnijā novietots, novietojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- rinda Vienā līnijā novietots, sakārtots (piemēram, priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
- sliece Viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu.
- puse Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- pusaploce Viena no aploces divām vienādajām daļām. Daļa aploces, parasti aptuvena aploces puse.
- pusaplis Viena no apļa divām vienādajām daļām. Daļa apļa, parasti aptuvena tā puse.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (tagadējā Jēkabpils un Daugavpils rajonā).
- lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- treonīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- spureklis Viena no četrām atgremotajā kuņģa daļām.
- ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem). Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem). Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- austrumi Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule. Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
- Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
- Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
- roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- puse Viena no divviru loga, divviru durvju vai vārtu, veramajām daļām.
- laukšpati Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- vērene Viena no jāņogu sugām - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām. Alpu jāņoga.
- Nošu līnija Viena no līnijkopas līnijām.
- puslode Viena no lodes divām vienādajām daļām. Daļa lodes, parasti aptuvena tās puse.
- pusloks Viena no loka divām vienādajām daļām. Daļa loka, parasti aptuvena tā puse.
- taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
- joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
- mauzeris Viena no pirmajām automātisko pistoļu sistēmām. Šīs sistēmas pistole.
- vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu. Šīs sistēmas šautene.
- platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
- pamatizloze Viena no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- Masu ražošana Viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju.
- pusriņķis Viena no riņķa divām vienādajām daļām. Daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
- vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
- līmenis Viena no savstarpēji (parasti hierarhiski) saistītām sistēmām (zinātniskajā pētniecībā).
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- hiperboloīds Viena no vienkāršākajām liektajām virsmām.
- pusvilnis Viena no viļņa divām vienādajām daļām.
- Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Melnās bakas Viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
- Zem viena jumta Vienā un tajā pašā ēkā, vienās un tajās pašās mājās.
- Zem viena jumta Vienā un tajā pašā ēkā, vienās un tajās pašās mājās.
- Vienā laikā Vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
- Vienā laikā Vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
- oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā. Šādas ievietošanas rezultāts.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- katedra Vienas vai vairāku radniecīgu zinātņu nozaru mācību spēku grupa augstākajā mācību iestādē. Telpa, kurā darbojas šāda grupa.
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
- seimiks Vienas vojevodistes, viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- sunītis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- sīkgalvīte Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
- žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
- vakārija Viengadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem.
- pēterene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām.
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- pērtiķmutīte Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros.
- gandrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem.
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem (parasti politiskajiem) ieslodzītajiem (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kebs Vienjūga rati (Anglijā).
- Mazais cilvēks Vienkāršais darba cilvēks (kapitālistiskajās valstīs).
- fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
- kopā Vienlaicīgi, reizē. Vienā un tajā pašā laikā un vietā.
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens. Brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
- medžliss Vienpalātas likumdošanas iestāde (Turcijā).
- izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
- jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3). Īss brauciens, jājiens.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- senāts Viens no augstākajiem valsts varas orgāniem (Senajā Romā).
- blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kuriem viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
- spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās).
- Dabiskā izlase Viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem - dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojā eja.
- abstrakcionisms Viens no galējiem formālisma virzieniem buržuāziskajā mākslā.
- žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterisms.
- prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- Snaudošais pumpurs Viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā.
- do Viens no septiņiem skaņu nosaukumiem zilbju notācijā. Atbilstošā skaņa.
- transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
- infuzorijas Vienšūņi ar divējāda tipa kodolu un skropstām klātu ķermeni.
- lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā.
- tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
- sērija Vienveidīgs, arī ar kopējām pazīmēm saistīts (piemēram, ražojumu, izdevumu), parasti secīgs, kopums, virkne.
- kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- ceļgals Vieta (biksēs, garajās zeķēs) ap ceļiem.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra. Arī puse.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā).
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
- pakalne Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē. Kalna, paugura u. tml. nogāze.
- pakāje Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes. Kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
- kājapakša Vieta zem kājām, arī tavu pie kājām.
- palazde Vieta zem lazdas. Lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa.
- Magnētiskā anomālija Vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- Magnētiskā anomālija Vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā. Labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
- noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
- postenis Vieta, kur (kādam) jāveic attiecīgais darbs, jāpilda attiecīgais uzdevums, pienākums.
- galamērķis Vieta, kur jānokļūst. Objekts, kas jāsasniedz.
- Melnā birža Vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi (kapitālistiskajās valstīs).
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot).
- apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa. Pazeme (1).
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
- pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- sintēze Vietas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
- landrāts Vietējās pārvaldes rajona orgāna vadītājs (Vācijas Federatīvajā Republikā).
- municipalitāte Vietējās pašvaldības orgāns (kapitālistiskajās valstīs). Celtne, kur atrodas šis pašvaldības orgāns.
- svīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
- toponīmika Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā). Toponīmija (2).
- toponīmija Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā). Toponīmika (2).
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aut Vilkt (kājās apavus, zeķes).
- Vilkties (arī rauties) kamolā Vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pleds Vilnas, parasti rūtains, četrstūrains apmetnis (Skotijā).
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem.
- āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem. Buks.
- uzvalks Vīriešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi un garajām biksēm, arī vestes.
- svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa. Vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- namatēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājastēvs.
- mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namatēvs.
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- Virs ūdens Virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
- virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
- virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
- Labā puse Virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam).
- virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm.
- virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei).
- virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam).
- virsmala Virsējā, augšējā mala.
- virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
- pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
- kornets Virsnieka zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas armijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- laso Virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai jāšus.
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
- sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā). Sānis (1).
- atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri. Pretējā virzienā.
- zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu. Lejā.
- pūrisms Virziens (20. gadsimta buržuāziskajā mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
- vitālisms Virziens bioloģijā, kas atzīst nemateriāla dzīvības spēka esamību organismos.
- kubisms Virziens buržuāziskajā tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus.
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (franči jā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka kapitālistisko ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
- dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā 20. gadsimta 60.-70.gados), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
- nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu (piemēram, Rietumeiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- riņķot Virzīties pa apli (dejā).
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru). Novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.). Nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
- cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
- teju Visdrīzākajā laikā. Tūliņ.
- optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos).
- visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
- prezbiteriānis Vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums (17. gadsimtā Anglijā, Skotijā).
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
- ģimnāzija Vispārējā vidējā mācību iestāde (buržuāziskajā Latvijā, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās kapitālistiskajās valstīs).
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība - nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idejiskums Vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Uzticība progresīvām idejām.
- iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bojāeja.
- jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Gatavības eksāmeni Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne.
- novīst Vīstot aiziet bojā.
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- atvīstīt Vīstot vajā, noņemt (to, kurā kas ir ietīts).
- pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- Arvien (retāk arvienu) vēl Visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- universs Visu pētījamo kvalitatīvi vienveidīgo objektu kopa (parasti matemātiskajā statistikā).
- Sajūtas slieksnis Visvājākais kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
- Sajūtas slieksnis Visvājākais kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
- pārvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pārvest (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (ar transportlīdzekli), pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam). Vaivads (2).
- vaivads Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam). Vojevoda (2).
- koloratūra Vokālajā mākslā - melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem.
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām. Senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
- Zābaka galva Zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu. Zāģējot radīt ievainojumu.
- koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās. Šīs klases dzīvnieki.
- nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
- Sisties nost Zaudēt dzīvību, iet bojā.
- sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
- reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
- sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
- gineja Zelta monēta (Anglijā).
- dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
- červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- imperiāls Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
- Zem ūdens Zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas apriņķa policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas pilsētu policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un citu valstu armiju artilērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls Zemākā dienesta pakāpe policijā (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs). Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bass Zemākā skaņa akordā Apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
- Zemes tiesa Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā). Zemestiesa.
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs valdnieka dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kam ir raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem). Ražojums, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām.
- pārjūra Zeme, apvidus, vieta jūras pretējā krastā. Aizjūra.
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- Grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- Cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, kas veidojušies, dažām zemes garozas daļām iegrimstot, citām paliekot agrākajā līmenī.
- plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
- rietumi Zemes, kas atrodas šajā teritorijā (parasti Rietumeiropā).
- protektorāts Zemes, valsts atkarības forma, ko izveido imperiālistiskās lielvalstis, lai apspiestu un izmantotu vājākās zemes, valstis.
- Dziļā zemestrīce Zemestrīce, kas rodas mantijā no 300 līdz 700 km dziļumā.
- orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos. Austrumi.
- brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- gruntnieks Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā kapitālisma laikmetā līdz pirmajam pasaules karam).
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā).
- zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- skauti Zēnu organizācija, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
- jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
- drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
- putekšņmaciņš Ziedauga orgāns putekšņlapas augšējā daļā, kurā attīstās putekšņi.
- ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
- Ziedu ķekars Ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem (piemēram, ievām, jāņogām).
- pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
- pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā. Pakariņš (2).
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis, kas 8. - 11. gadsimtā dzīvoja Skandināvijā.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- ziepēt Ziest (ko) ar ziepēm, radot (uz tā, tajā) putas. Klāt ar ziepju putām.
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi un kuru izmanto laboratorijās par indikatoru.
- Zilā lampa Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- Zilā lampa Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
- pentagramma Zīme (parasti maģijā) - piecstūru zvaigzne, kuras pamatā ir regulārs piecstūris.
- etīde Zīmējums vai gleznojums no dabas (dabas studijām).
- loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- Puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- Sabiedriskais ideāls Zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
- Kara zinātne Zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- balneoloģija Zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā. Attiecīgā kurortoloģijas nozare.
- kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
- filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
- hidrometeoroloģija Zinātne par procesiem, kas attiecas gan uz hidroloģiskajām, gan meteoroloģiskajām parādībām.
- tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- agrobioloģija Zinātne par vispārējām bioloģiskām likumsakarībām augkopībā.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī apkārtējās vides pielāgošanu darba procesam.
- endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes.
- Radiācijas ģenētika Zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus.
- Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegta ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
- Drošuma teorija Zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskas parādības sociālistiskajās zemēs.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru.
- psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās.
- ģeofizika Zinātnes nozare, kas pētī zemeslodes fizikālās īpašības un fizikālos procesus tajā.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
- Sabiedriskās zinātnes Zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi.
- farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
- adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās aizrobežu valstīs). Cilvēks, kam ir šāds amats.
- maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās buržuāziskās valstīs, buržuāziskajā Latvija, pirmsrevolūcijas Krievijā). Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- pasniedzējs Zinātniskais nosaukums, ko piešķir speciālistam, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Zinātniskā padome Zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības un augstākajās mācību iestādēs Padomju Savienībā).
- jājamzirgs Zirgs, kas paredzēts jāšanai.
- derbists Zirgs, kas uzvarējis derbijā.
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā).
- galvkrūts Zirnekļveidīgo, vēžveidīgo ķermeņa priekšējā daļa, kas izveidojusies, saaugot kopā galvai un krūtīm.
- pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
- ihtiofauna Zivju sugu kopums (piemēram, noteiktā ūdens baseinā, ģeoloģiskajā laikmetā).
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pretzobs Zobs (ierīcei, iekārtai), kas ir vērsts (kam) pretējā virzienā.
- pazode Zoda apakšējā daļa.
- starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
- Meža zoss Zoss ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
- pīle Zosveidīgo putnu kārtas liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- gaist Zust (par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, sejā, acīs).
- irt Zust. Iet bojā.
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- pirmzvaigzne Zvaigzne pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- loms Zvejā iegūtās zivis. Zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā).
- vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā.
- metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem. Vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.
- zvērnīca Zvēru kopums šajā vietā, telpā.
- čūska Zvīņaino rāpuļu kārtas dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis).
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
jā citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV