piederība
piederība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
PiemēriVāciskajā vidē pavadītie jaunības gadi - Saldus, Kuldīgas un Rīgas skolas un darba vietas - nebija varējuši notrulināt Rozentāla piederības apziņu savai tautai, savai dzimtenei..
2.Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
PiemēriDzīvnieka piederība pie zīdītāju klases.
2.1.Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPiederība pie partijas.
3.Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
PiemēriNoteikt mantas piederību.
Stabili vārdu savienojumiPiederības vietniekvārds.
Avoti: 6-2. sējums