piederība
piederība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
PiemēriVāciskajā vidē pavadītie jaunības gadi - Saldus, Kuldīgas un Rīgas skolas un darba vietas - nebija varējuši notrulināt Rozentāla piederības apziņu savai tautai, savai dzimtenei..
- Vāciskajā vidē pavadītie jaunības gadi - Saldus, Kuldīgas un Rīgas skolas un darba vietas - nebija varējuši notrulināt Rozentāla piederības apziņu savai tautai, savai dzimtenei..
- Zināmu uzmundrinājumu Žanim Katlapam šajā laikā sniedza piedalīšanās latviešu klasiķu darbu iestudējumos, jo tieši tas ļāva māksliniekam apliecināt piederību savai tautai..
- Es vēlējos kļūt par savējo starp savējiem vidē.., kur piederības sajūta ir stiprāka par pāristāvēšanas apziņu..
2.Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
PiemēriDzīvnieka piederība pie zīdītāju klases.
- Dzīvnieka piederība pie zīdītāju klases.
- Noteikt auga piederību pie kādas dzimtas.
- Piederību pie ķirzakām nosaka tās [glodenes] skeleta uzbūve.
2.1.Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPiederība pie partijas.
- Piederība pie partijas.
- ..Komunistiskā partija un komjaunatne vecajā Latvijā bija spiestas darboties nelegāli, un tikai par piederību vien pie šīm organizācijām varēja gadiem nokļūt cietumā..
3.Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
PiemēriNoteikt mantas piederību.
- Noteikt mantas piederību.
Stabili vārdu savienojumiPiederības vietniekvārds.
- Piederības vietniekvārds — val. Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
Avoti: 6-2. sējums