krahs
krahs -a, v.
1.Pilnīga neveiksme, bojāeja.
PiemēriMorāls krahs.
- Morāls krahs.
- Ciest idejisku krahu.
- Uzveduma pēdējā, ceturtajā cēlienā personāža likteņi virzās padevīgi pretim kraham.
- ..[rakstnieks] saņēma Mediči prēmiju par romānu .., kas stāstīja par sīkburžuāzisko un ultrakreiso uzskatu krahu pēc studentu nemieriem Francijā 1968. gada maijā.
- «Liec man mieru ar savām iepazīšanām!» - Valda atcirta, un Egils apjautājās: «Vai tad kārtējais mīlestības krahs?»
2.kap. Bankrots, izputēšana.
PiemēriBankas krahs.
- Bankas krahs.
- Akciju sabiedrības krahs.
- Kā jau tas parasts kapitālistiskajai ekonomikai, biržas krahs iesākās pilnīgi negaidīti un strauji.
- ..daudzas sīkās sabiedrības.. nokļuvušas uz bankrota robežas. Lai izvairītos no kraha, tās krasi sašaurina ražošanu..
- Kad sāksies krīze, tad tiem, kam palīdzēs elektrotehniskā tehnika, pēc biržas mākleru aprēķiniem, lielākas izredzes paglābties no kraha.
Avoti: 4. sējums